Pēc terora akta Beļģijai jāatgūst starptautiskā reputācija

Teroristu sarīkotie sprādzieni ar lielu upuru skaitu - kā šonedēļ Stambulā - nonāk visu masu mediju uzmanības lokā uz dažām dienām vai pat nedēļām. Bet kas notiek pēc tam – kā cilvēki, kā valsts no tiem apgūstas? Draugi un tuvinieki bojāgājušos neaizmirsīs nekad, bet kādu ietekmi izjūt sabiedrība kopumā?

Pēc teroristu uzbrukumiem Briselē un Parīzē, kur bija iesaistīti Beļģijā apmetušies teroristi –  franču prese Beļģiju nosauca par pazudinātu valsti jeb „failed state”. Beļģija uz to atbildēja, sākot starptautisku reputācijas atgūšanas kampaņu.

Kopš 22.marta rīta, kad teroristu sarīkotie sprādzieni Briseles lidostā un metro stacijā aiznesa līdzi 32 cilvēku dzīvības un 300 ievainoja, ir pagājuši mazliet vairāk nekā trīs mēneši. Dzīve atgriezusies gandrīz normālā ritmā.

„Es jūtos droši, bet esmu uzmanīgāks pret to, kas notiek ap mani,” tagad saka pasta darbinieks Olivjē. „(..) Es tā teiktu, mēs iespējams nekad vairs neatgriezīsimies pie normālas situācijas. Jo lietas cilvēku prātos ir mainījušās – reakcija pret imigrantiem, pret islāmticīgajiem. Iespējams, ka tas nemainīsies tuvāko nedēļu vai mēnešu laikā.”

„Neviens nerāda, ka baidās. Un, ja tu parādi, ka nebaidies – tad tas palīdz cilvēkiem kopumā nebaidīties,” saka skolnieks Ārons. „ Tu pats nebaidies?-  Nē, es nebaidos, vairs nē.”

Informācijas centra darbinieks Lionels: „Daudzi cilvēki joprojām izjūt uzbrukuma sekas, daudzi nāk uz šejieni – uz biržas laukumu – pabūt vietā, kur cilvēki pulcējās pēc uzbrukumiem.”

Šeit, biržas laukumā, tiks izveidota piemiņas vieta upuriem. Arī Malbēkas metro stacijā, kur notika otrais sprādziens, joprojām ir uzraksti ar veltījumiem traģēdijas upuriem. Un viņus, skrienot Briseles maratonā, pieminēja arī Eiropas Savienības Padomes prezidents. Beļģijas premjers gan atturējās no 20 kilometru distances pat šāda iemesla dēļ.

Metro pasažieru skaits joprojām ir par piektdaļu mazāks nekā pirms teroristu uzbrukuma, Briseles lidosta joprojām ir stresa un nepatikas avots pasažieriem, bet restorāni, ko beļģi tik ļoti iecienījuši, ir tukšāki.

„Es pats strādāju restorānā,  un tūlīt pēc teroristu uzbrukumiem apmeklētāju skaits ļoti samazinājās – tik ļoti, ka mums vajadzēja aizvērt restorānu. Bet tagad ir normāli,” saka restorāna darbinieks Deivids.

„Pēc uzbrukumiem bija liels kritums,” atzīst restorāna īpašniece, un īpaši labi biznesā neejot arī šobrīd.

Cietis arī bizness ārpus Briseles – pat  Anverpenes dimantu tirgotāji atzīst, ka notikušais radījis bailes ierasties Beļģijā.

„Ārvalstu delegācijas tagad baidās braukt uz Beļģiju. Bet tirdzniecības apgrozījumu tas nav mainījis,” secina Margo Donkjē, Antverpenes globālā dimantu centra pārstāve.

Cilvēku bailes – neizmērāms un neaprēķināms faktors – var ietekmēt Beļģijas ekonomiku, atzīst eksperti.

„Bailes no jauna teroristu uzbrukuma tuvākajos mēnešos būs izšķirošas, lai pateiktu, vai tam bijusi ietekme uz ekonomiku vai nē. Uz šo brīdi – jā, ir bijusi ietekme, bet šīs sekas ir pārvaramas valsts ekonomikas līmenī,” spriež ING bankas galvenais ekonomists Filips Ledents.

Tomēr paaugstinātais terorisma draudu līmenis un nesenie teroristu uzbrukumi likuši Beļģijai pārdomāt lietas. Tie liek uzdot daudzus ļoti nepatīkamus jautājumus par visas Beļģijas, par Briseles policijas sadarbības spējām un Beļģijas kā federālas valsts ar ļoti sarežģītu struktūru spēju īstenot efektīvu valsts pārvaldi.

Pirms 50 gadiem Beļģija bija unitāra valsts ar vienu parlamentu, bet tagad to ir septiņi. Strīdi un cīkstēšanās starp valoņu un flāmu politiķiem mēdz nonākt līdz absurdam, dažreiz pat apzināti cenšoties paralizēt projektus pie kaimiņiem.

„Šobrīd ir vairāk konkurence starp dažādiem valsts pārvaldes līmeņiem – un tas nav veids, kā federālai valstij būtu jāfunkcionē,” saka Filips Ledents.

Beļģijai pieder arī pasaules rekords nespējā izveidot valdību (ievērojami apsteidzot Irāku un Libānu) – pusotrs gads bez valdības. Tāpēc Beļģiju daži nodēvējuši par pazudinātu valsti jeb „failed state”, ko teroristu uzbrukumi tikai izgaismojuši.

Beļģijas premjers gan teic – nē, sakot, ka "failed state” nebūtu varējusi notiesāt vairāk nekā 100 cilvēkus pagājušajā gadā vien par saistību ar terorismu. Arī politologi vēl nesteidz pasludināt Beļģijas galu.

„Es nesauktu ne Beļģiju, ne kādu citu valstu par “failed state”. Ja skatāties uz terorisma problēmu, tad bija uzbrukumi Spānijā, Lielbritānijā, Francijā,  un es baidos, ka būs vēl uzbrukumi arī citās dalībvalstīs. Bet es nesauktu šīs valstis par zudušām valstīm, lai arī tām ir problēmas ar šī jautājuma risināšanu,” pārmetumus noraida Janis Emanoulidis, domnīcas EPC studiju direktors.

Bet šīs problēmas, iespējams, nākotnē tikai pieaugs. Un jautājums par valsts pārvaldes efektivitāti, lai tiktu ar tām galā, kļūst arvien aktuālāks visur.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti