ĪSUMĀ:
- NASA jau februārī novēroja: pēc karantīnas Uhaņā strauji saruka kaitīgie izmeši.
- CO2 apjoms saruka par 200 miljoniem tonnu – tik daudz Lielbritānija saražo gadā.
- NASA: Tāds slāpekļa dioksīda kritums nekad iepriekš nav novērots tik plašā teritorijā.
- Arī ekonomiskās krīzes laikā pirms 10 gadiem dati nav bijuši tik iespaidīgi.
- Līdzīgi samazinājumi novēroti arī Itālijas ziemeļos, Spānijas lielākajās pilsētās.
- Pilsētās netīrs gaiss ir vainojams sirds slimību, diabēta un citu elpošanas ceļu slimību veicināšanā.
- Pētnieks: Karantīnas un ierobežojumi no piesārņojuma var izglābt daudz vairāk dzīvību, nekā apdraud vīruss.
- PVO: No gaisa piesārņojuma ik gadu mirst aptuveni 7 miljoni cilvēku.
- Vairums ekspertu: Nekontrolētas pandēmijas apmēri, visticamāk, būs mazāki.
- “Greenpeace” klimata politikas padomnieks: Gaisa kvalitātes uzlabojumi var būt īslaicīgi.
- Situācijai Ķīnā uzlabojoties, slāpekļa dioksīda emisiju apjoms atkal ir sācis celties.
Par to, ka koronavīrusa izplatības dēļ ieviestie piesardzības pasākumi un karantīnas atstāj pozitīvu ietekmi uz apkārtējo vidi, pirmo reizi jau februāra vidū ziņoja ASV Kosmosa izpētes aģentūra NASA.
Salīdzinājumam - šādu apjomu CO2 izmešu tāda valsts kā Lielbritānija saražo gada laikā.
Kā aģentūrai AFP norādīja NASA pārstāvji, tik liels slāpekļa dioksīda kritums nekad iepriekš nav novērots tik plašā teritorijā, un arī pirms desmit gadiem piedzīvotās ekonomiskās krīzes laikā dati nav bijuši tik iespaidīgi.
Slimības izplatības epicentram pārvietojoties uz Eiropu, klimata pētnieki no Eiropas Vides aģentūras līdzīgus samazinājumus novērojuši arī Itālijas ziemeļos, kā arī Spānijas lielākajās pilsētās Madridē un Barselonā. Tā, piemēram, virs Itālijas kaitīgo izmešu daudzums samazinājās pat uz pusi.
“Mani visvairāk pārsteidz tas, ka pasākumi, ko mēs esam gatavi īstenot, lai pretotos šim koronavīrusam, ir daudz, daudz apjomīgāki, nekā tie, ko mēs esam gatavi likt pretī klimata pārmaiņām vai atmosfēras piesārņojumam.
Var izklausīties dīvaini, bet beigu beigās nāves gadījumu skaits no koronavīrusa var izrādīties pozitīvs.
Šeit jāņem vērā, ka no atmosfēras piesārņojuma radītajām sekām, piemēram, Francijā ik gadu mirst aptuveni 48 000 cilvēku, bet Ķīnā šis skaitlis pārsniedz miljonu. Visticamāk, šo ierobežojošo pasākumu dēļ izglābto dzīvību būs vairāk, nekā pandēmijas dēļ zaudētās dzīvības. Manuprāt, mums ir jāuzdod sev jautājums – kāpēc mēs tik ļoti baidāmies no koronavīrusa, vairāk nekā no klimata pārmaiņām vai atmosfēras piesārņojuma? Kas šajā vīrusā ir tik īpašs, ka mēs faktiski esam gatavi izolēt visu pasauli?” vaicāja Žemenns.
Pasaules Veselības organizācija ir aprēķinājusi, ka visā pasaulē no gaisa piesārņojuma ik gadu mirst aptuveni 7 miljoni cilvēku. Kā ir brīdinājusi Eiropas Sabiedrības veselības alianse, gaisa piesārņojums, visticamāk, var veicināt mirstību no Covid-19. Taču vairums ekspertu atzīst, ka nekontrolētas pandēmijas apmēri minētos miljonus gadā, visticamāk, nesasniegs.
Atsevišķi eksperti prognozē, ka šī vīrusa upuru skaits varētu būt pielīdzināms 1957. gada gripas uzliesmojumam, kas nogalināja vairāk nekā miljonu cilvēku. Taču ar tik apjomīgiem ierobežojošajiem pasākumiem skaits noteikti būšot daudz mazāks.
Taču, lai arī ir pamats optimismam par pašlaik piedzīvoto gaisa kvalitātes uzlabošanos atsevišķos pasaules reģionos, vides aizstāvības organizācijas “Greenpeace” klimata politikas padomnieks Li Šuo norāda, ka šādi uzlabojumi var būt īslaicīgi. Galvenokārt tāpēc, ka, situācijai uzlabojoties, Ķīna var izlemt strauji kāpināt savu rūpniecisko aktivitāti, cenšoties atdzīvināt ekonomiku.
“Ķīnas līderu politiskā uzmanība īstermiņā tiks pievērsta koronavīrusa apkarošanai. Un tas varētu novērst viņu uzmanību no dažādu svarīgu sociālu un ekonomisku jautājumu risināšanas, kā arī no nepieciešamības cīnīties ar klimata pārmaiņām,” pauda Li Šuo.
Kā liecina jaunākie Eiropas Kosmosa aģentūras dati, atvieglojot ierobežojos pasākumus, Ķīnā slāpekļa dioksīda emisiju apjoms tiešām atkal ir sācis celties.
Stenfordas universitātes pētnieks Māršals Bērks atzīst, ka, lai arī īslaicīga gaisa kvalitātes uzlabošanās noteikti ir izglābusi ievērojamu skaitu cilvēku, ilgtermiņā ir grūti prognozēt un aprēķināt, cik lielu sociālo un ekonomisko iespaidu atstās dažādie piesardzības pasākumi. Pēc viņa vārdiem, šādas negatīvās sekas var vairākkārt pārsniegt ieguvumus veselībai.
Arī Ņujorkas Universitātes vides pētījumu departamenta asociētais profesors Gernots Vāgners uzsver, ka, apstājoties ekonomikai, pastiprināti mirst nabadzīgie cilvēki, kuriem nav piekļuves medikamentiem un pārtikai. Un tā pilnīgi noteikti nav labākā analoģija tam, kā būtu jāsamazina kaitīgie izmeši cīņai ar klimata pārmaiņām.