Munīcijas noliktava aizņem lielu teritoriju, un tajā atradās tūkstošiem tonnu strēlnieku ieroču patronu, kā arī raķetes un artilērijas ieroči, ko Ukrainas militārie spēki izmantojuši cīņās ar prokrieviskajiem separātistiem Luhanskā un Doņeckā. Lielā munīcijas apjoma dēļ sprādzienu viļņi bijuši ļoti spēcīgi.
Pēc naktī uz ceturtdienu, 23. martu, noliktavā nograndušajiem sprādzieniem desmit kilometru rādiusā evakuēti cilvēki. Raidorganziācija BBC vēsta, ka evakuēti vismaz 20 000 iedzīvotāju. Pagaidām nav ziņu, ka sprādzienu rezultātā kāds būtu cietis vai gājis bojā.
Apturēti arī pasažieru pārvadājumi caur netālo dzelzceļa staciju.
Reaģējot uz notikušo, uz Balakliju izlidojis Ukrainas premjerministrs Vladimirs Groismans. Viņš uzsvēra, ka galvenā prioritāte pašlaik ir pilsoņu drošība.
Versijas vēl izskata, taču Ukrainas galvenais militārais prokurors Anatolijs Matioss paziņojis, ka sprādzienu cēlonis varētu būt diversija. Ukrainas aizsardzības ministrs Stepans Poltoraks teicis, ka, pēc sākotnējās versijas, notikušajā vainojama diversantu grupa.
"Tas nav pirmais gadījums, kad pret mūsu stratēģiskajiem objektiem notiek diversijas," sacījis Poltoraks.
Viņš izteicis versiju, ka spridzeklis, ar ko izraisīta eksplozija un ugunsgrēks noliktavā, varētu būt nomests no drona jeb bezpilota lidaparāta. Dienestu rīcībā ir ziņas, ka līdzīgi – ar dronu – jau iepriekš ir bijis mēģināts aizdedzināt noliktavu, un tas noticis pirms diviem gadiem.
Kopš 2014. gada un Krievijas agresijas Ukrainā konfliktā bojā gājuši jau teju 10 000 cilvēku un daudzi tūkstoši ir devušies bēgļu gaitās. Arī starptautiskajai sabiedrībai joprojām nav izdevies panākt, ka tiek pildīti Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā noslēgtās vienošanās nosacījumi.
Ceturtdien Briselē sākas un līdz pat sestdienai norisināsies arī gadskārtējais "Briseles forums", kurā tiekas augsta līmeņa politiķi un domātāji, kas izvērtē aktuālāko notiekošo pasaulē. Notiekošais Ukrainā jau vairākus gadus ir augstu amatpersonu uzmanības lokā, un paredzams, ka tā būs arī šoreiz.
Marta beigās vai aprīļa sākumā Ukrainas valdība saņems Eiropas Savienības (ES) aizdevuma otro daļu 600 miljonu eiro apmērā. Līdzekļi paredzēti Ukrainas ekonomikas atlabšanai un strukturālajām reformām. Ukraina cieš gan no korupcijas un likuma varas nespējas, gan ieilgušās karadarbības.
Kopš 2014. gada Eiropas Komisija Ukrainai ir atvēlējusi teju trīs miljardus eiro, kas ir lielākā summa, kāda jebkad atvēlēta valsts atbalstam, kas atrodas ārpus ES robežām. Līdztekus finanšu palīdzībai ES ir solījusi, ka līdz vasarai liberalizēs vīzu režīmu ar Ukrainu.