ĪSUMĀ:

• Ukrainas prezidents: Aizvadītā nakts Ukrainā bijusi nežēlīga.
• Vairāki avoti vēsta, ka Krievija uzbrukumos nešķiro militāros objektus no civilajiem. 
• Taču Krievija turpina noliegt uzbrukumus civilajiem objektiem. 
• Naktī visā valsts teritorijā bijuši vairāki sprādzieni, uzspridzināti naftas termināļi un gāzes vadi. 
• Sīvas cīņas starp Ukrainas armiju un krievu spēkiem notiek Harkovā un Kijevā.
• Krievijas pārstāvji Baltkrievijā ieradušies uz pārrunām ar Ukrainu.
• Ukrainas prezidents paziņojis, ka ir gatavs sarunām ar Krieviju, bet ne Baltkrievijā.

Aizvadītā nakts Ukrainā bijusi nežēlīga, un notikušas apšaudes un dzīvojamo kvartālu bombardēšana. Par to svētdien videovēstījumā paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Neesot neviena infrastruktūras objekta valstī, ko Krievija neuzskatot par mērķi un viņi karo pret visiem un visu dzīvo, piebilda Zelenskis. 

Par mērķi krievu uzbrukumiem krītot bērnudārzi, dzīvojamās mājas un pat ātrās palīdzības mašīnas. Tiek pielietota reaktīvā artilērija un raķetes pret dzīvojamajiem rajoniem, kuros nav un nekad nav bijusi nekāda militārā infrastruktūra, atzīmēja Zelenskis. Ukrainas puse vēsta, ka valstī līdz šim krituši teju 200 civiliedzīvotāju.

Sprādzieni naktī

Satraucošas ziņas ir par to, ka Kijevā no triecieniem cietušas radioaktīvo atkritumu glabātavas, un pagaidām nav iespējams noteikt radioaktivitāti tajās vietās, jo kaujas tur turpinās, bet attālināti mērierīces nestrādā.

Kijevas apgabala Vasiļkivas apkārtnē, aptuveni 40 kilometrus uz dienvidrietumiem no Kijevas, pēc Krievijas raķešu trieciena izcēlies liels ugunsgrēks naftas bāzē. Un tieši Vasiļkivā agrā sestdienas rītā tika izsēdināts krievu desants, taču pēc smagas kaujas ukraiņiem pilsētu joprojām ir izdevies noturēt. Cīņas tur turpinās, tostarp par Vasiļkivas lidlauku.

Tikmēr Ukrainas austrumu pilsētā Harkovā Krievijas spēki uzspridzinājuši gāzesvadu. Ukrainas armija ziņo, ka visi uzbrukumi Harkovā nakts laikā tikuši atvairīti, bet nodarīti pamatīgi postījumi. Harkovā pamatīgi cietusi arī kāda deviņus stāvus augsta dzīvojamā ēka. Diemžēl apšaudē bojā gājusi kāda sieviete, bet 60 cilvēki, kas slēpās ēkas pagrabā, nav cietuši. Sīvajās cīņās uzspridzināts arī naftas termināls Rovenki pilsētā Luhanskas apgabalā.

Kaujas turpinās tur, kur sākušās

No daudzām vietām uzņemtos video redzams, kā cilvēki stājas pretī tankiem un citiem spēkiem, mēģinot tos aizkavēt, vai arī ar paštaisītiem Molotova kokteiļiem iznīcina krievu tehniku.

Par to, cik sīva ir ukraiņu pretestība liecina arī fakts, ka kopš kara sākuma kaujas turpinās tur, kur tās sākušās, uz to norādījusi Ukrainas prezidenta kanceleja. 

Kaujas notiek Harkovā, kas ir Ukrainas otra lielākā pilsēta. Harkovā svētdienas rītā redzēta Krievijas kaujas tehnika, vēstī medijs "Doždj" un raidsabiedrība "BBC". Pilsētas administrācijas pārstāvis medijiem norādījis, ka Krievijas kaujas tehnika "ielauzusies pilsētā", tomēr precīza situācija patlaban nav zināma. Pilsētas iemītnieki aicināti neatrasties Harkovas ielās, jo pilsētā notiek apšaudes un sprādzieni.

Aculiecinieku videokadros ir redzama militārā tehnika daudzdzīvokļu namu rajonos. Harkovas tuvumā sprādziena laikā ir bojāts arī gāzes vads. Tādēļ vietējie iedzīvotāji tiek aicināti pasargāt sevi no saindēšanās ar gāzi.

Tomēr Ukrainas armija apgalvo, ka pilsēta lielākoties joprojām ir tās kontrolē.

Tāpat kaujas turpinās Odesā, Mikolajivā, Sumos, Čerņihivā un Žitomirā. Proti, Ukrainas bruņotie spēki neļauj ienaidniekam virzīties uz priekšu. 

Tiek ziņots, ka Krievijai ir izdevies aplenkt divas pilsētas Ukrainas dienvidos, kas atrodas netālu no Krimas. Sprādzieni un apšaudes ir dzirdami arī Kijevas tuvumā. 

Prezidenta kanceleja kaujas šajās vietās raksturojusi kā pozīciju kaujas. Kanceleja apstiprināja, ka situācija tomēr saasinās Kijevā, jo tur atrodas valsts vadība. Tomēr valdība un Ukrainas prezidents joprojām ir uz vietas Kijevā un tur arī palikšot.

Kluss un auksts rīts galvaspilsētā, bažas par atlikušo dienas daļu

Kopumā situācija Ukrainas galvaspilsētā rīta pusē bija mierīga, medijam "Doždj" pavēstīja Ukrainas galvaspilsētas vicemērs Nikolajs Povoroņiks. Galvaspilsēta rītā bijusi aukstuma un klusuma ieskauta. Tūkstošiem cilvēku komandantstundu pavadīja pazemē – autostāvvietās, metro stacijās, pagrabos. 

Pēc viņa teiktā, Kijevu patlaban pilnībā kontrolē Ukrainas armija. 

Savukārt nakts laikā pilsētā notikušas vairākas sadursmes starp Ukrainas armiju un diversantu grupām, norādīja Povoroņiks.

Pie Kijevas esot sīvākās kaujas, un tiek norādīts, ka tieši tur arī tiek koncentrēti labākie Krievijas spēki, kaujām morāli gatavākie spēki. 

Tāpat svētdienas rītā sociālajos tīklos ir parādījušies kadri no Kijevas ziemeļu priekšpilsētas, kur atsevišķām mājām no sprādziena ir izsisti stikli. Informācija liecina, ka kaujas šajā apkaimē paliek arvien sīvākas.

Kijevā saglabājas komandantstunda. Tā ilgs līdz pat pirmdienas rītam. 

Tāpat zināms, ka Irpiņas pilsētā, astoņus kilometrus uz ziemeļrietumiem no Ukrainas galvaspilsētas, apturēti Krievijas kaujas tehnika, svētdien videovēstījumā sociālajā tīklā "Facebook" paziņoja Irpiņas mērs Oleksandrs Markušins.

Krievija uzbrukumu civilobjektiem turpina noliegt

Turpretī Krievijas amatpersonas turpina noliegt, ka būtu cietusi civilā infrastruktūra un apgalvo, ka triecieni tiek veikti tikai pa armijas objektiem.

Savukārt Grieķijas valdība ir apsūdzējusi Krieviju desmit etnisko grieķu nogalināšanā, kuri dzīvoja kādā ciematā netālu no Mariupoles. Amatpersonas Atēnās apgalvo, ka Krievija veic apšaudes pa dzīvojamiem ciematiem. Francijas prezidents Emanuels Makrons un daudzi citi ir izteikuši līdzjūtību Grieķijai.

Krievija arī apgalvo, ka tās karaspēkam esot izdevies pilnībā aplenkt divas Ukrainas dienvidu pilsētas – Hersonu un Berdjansku.

Zelenskis gatavs sarunām ar Krieviju, bet ne Baltkrievijā

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien paziņoja, ka ir gatavs sarunām ar Krieviju, bet ne Baltkrievijā. Zelenskis videovēstījumā sacījis: "Mēs vēlamies mieru, mēs vēlamies tikties, vēlamies kara beigas. Varšava, Bratislava, Budapešta, Stambula, Baku – to visu mēs piedāvājām Krievijas pusei. Jebkura pilsēta mums ir piemērota, tikai valstī, no kuras teritorijas nelido raķetes."

Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs svētdien paziņoja, ka Krievijas delegācija ieradusies Baltkrievijā uz sarunām ar Ukrainas pārstāvjiem.

Zelenskis baltkrieviem arī atgādināja – esiet Baltkrievija, nevis Krievija: "Vasiļkova, Kijeva, Čerņigova, Sumi, Harkova un daudzas citas Ukrainas pilsētas izdzīvo tādus apstākļus, kādi pēdējo reizi jūsu un mūsu zemē bija Otrā pasaules kara laikā. Tomēr šajā karā jūs ar mums neesat vienā pusē. No jūsu teritorijas Krievijas bruņotie spēki pa Ukrainu šauj ar raķetēm, no jūsu teritorijas nogalina mūsu bērnus, sagrauj mūsu mājas, cenšas uzspridzināt visu, kas desmitgadēm ilgi celts. Un šis viss arī "de facto" ir referendums jums, baltkrieviem. Jūs lemjat, kas jūs esat un kam būt."

Baltkrievijas dienvidos Maziras rajonā netālu no robežas ar Ukrainu izveidota Krievijas kaujas helikopteru trieciengrupa, lai veiktu triecienus Ukrainas pilsētu kritiskās infrastruktūras objektiem un Ukrainas karaspēkam, svētdien pavēstīja Ukrainas Sauszemes spēki.

Zīmīgi ir arī tas, ka Putins svētdien televīzijas uzrunā ir arī apsveicis īpašo uzdevumu vienību kaujiniekus par "varonīgu” cīņu tā dēvētās speciālās militārās operācijas laikā Ukrainā.

Arvien jaunas sankcijas pret Krieviju 

Sankciju ziņā sestdiena bijis pagrieziena punkts. Pirmkārt, tas attiecināms uz vairāku valstu piekāpšanos sankcionēt Krieviju, izslēdzot to no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT. Bija vairāku valstu pretestība, galvenokārt no Itālijas, Ungārijas un Vācijas. Kā pēdējās divas sestdien "pret" vēl bija Ungārija un Vācija, tomēr pēcpusdienā, Vācijai paliekot pēdējai, arī tā pievienojusies atbalstam Krieviju izslēgt no šīs sistēmas.

Pēcāk šis jautājums tika ātri koordinēts starp rietumvalstīm, un jau sestdien vēlu vakarā rietumvalstis vienojās par jaunām finanšu sankcijām Krievijai, kas paredz atslēgt vairākas Krievijas bankas no SWIFT. Vācijas valdība precizēja, ka bankas, kuras tiks atslēgtas no SWIFT, ir "tās, kurām starptautiskā sabiedrība jau noteikusi sankcijas, kā arī nepieciešamības gadījumā citas institūcijas". Banku saraksts pagaidām gan vēl nav publiskots, un sankciju detalizēta izstrāde turpinās šodien.

Pārējās Krievijas bankas varēs izmantot šo sistēmu, tādējādi būs iespējami rietumvalstu un Krievijas uzņēmumu darījumi, tostarp Eiropas valstis varēs samaksāt par dabasgāzes piegādēm. Un Vācija bažījās tieši par šo ietekmi uz dabasgāzes piegādēm, jo lielu daļu gāzes Vācija saņem no Krievijas. Tātad šajā ziņā bijis sava veida kompromiss, jo pilnībā no SWIFT Krievija atslēgta netiek.

Rietumvalstis arī vienojušās liegt Krievijas centrālajai bankai izmantot starptautisko finanšu sistēmu rubļa kursa atbalstīšanai, un tādējādi tiks ļoti būtiski ierobežotas centrālās bankas iespējas izmantot savas 600 miljardu ASV dolāru vērtās finanšu rezerves, lai atbalstītu rubļa kursu, kurš jau tagad ir vēsturiski zemākajā līmenī. 

Kāda ASV amatpersona žurnālistiem sacīja, ka rublis varētu sākt "brīvo kritienu". 

Tiks arī aizliegts Krievijas pilsoņiem izmantot vairāku Eiropas Savienību (ES) valstu piedāvāto tā dēvēto zelta pasu sistēmu, lai iegūtu ES valsts pilsonību apmaiņā pret investīcijām. Jaunas sankcijas noteiks arī Francija, kas paredz iesaldēt vairāku Krievijas pilsoņu finanšu aktīvus. 

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins  piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.