Katrs jauns terorakts Eiropā atbalsojas citās Eiropas valstīs un arī pasaulē. Uz Lielbritāniju plūst solidaritātes un līdzjūtības apliecinājumi gan no tuvākiem kaimiņiem, gan tālākām valstīm. Francijas prezidents Emanuels Makrons ir sacījis, ka Francija ir kopā ar Lielbritāniju šajā smagajā brīdī un cīņā ar terorismu, jo Francija ne būt ne tik sen pati ir cietusi ļoti asiņainos teroraktos Parīzē.
Eiropas Savienības institūciju līderi nav kavējušies ar atbalsta apliecinājumiem. Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers savā paziņojumā norāda: „Man lūzt sirds, uzzinot, ka atkal tur, kur būtu jābūt priekam, terorakts ir sējis bailes.”
Arī ASV prezidents Donalds Tramps, kurš patlaban atrodas vizītē Izraēlā un Palestīnā, norādījis, ka ASV stāv absolūtā solidaritātē ar Lielbritānijas cilvēkiem. Viņš nodēvējis teroristus par ļauniem gļēvuļiem.
Līdzjūtību Lielbritānijai izteicis arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Iespaidos arī NATO sanāksmi
Jau ceturtdien, 25.maijā, Briselē pulcēsies NATO valstu vadītāji, un jau iepriekš bija plānots, ka terorisms būs viena no galvenajā tēmām.
Pirmie terorakti – trīs sprādzieni metro un viens autobusā – Londonu satricināja 2005.gadā, kad Latvijas vēstnieks Lielbritānijā bija Indulis Bērziņš, kurš pašlaik ir Latvijas vēstnieks NATO. Viņš stāsta, ka pašlaik ir ļoti karstas debates par to, kā NATO kā organizācijai iesaistīties cīņā ar terorismu. Tā ir ļoti grūti uzvarama cīņa, jo ienaidnieks ir ļoti neparedzams, tam nav vienotas teritorija, valsts un sejas.
“Taisnība ir tiem, kas saka, ka tikai kopā – turklāt ne tikai NATO, bet arī arābu un Āzijas valstis – varam cīnīties pret šo 21.gadsimta sērgu. Pret to cīnīties ir ļoti grūti, jo, ja cilvēks ir gatavs sevi iznīcināt, lai panāktu citu cilvēku nāvi, ir ļoti grūti pret viņu cīnīties. Bet citas iespējas jau nav. Var tikai minimalizēt, ne pilnībā tikt galā ar briesmām, ko mums nes terorisms. Nākamajā NATO samitā, neatkarīgi no šī briesmīgā notikuma, bija paredzēts runāt par cīņu pret terorismu un ko NATO var darīt,” norāda Bērziņš.
Pašlaik NATO valstis katra atsevišķi ir iesaistījusies kādā cīņā ar terorismu, taču NATO kā organizācija nav. Tāpēc gaidāms, ka tieši par to būs sarunas. Vai tā būtu, piemēram, karavīru sūtīšana uz zemēm, kur vairojas terorisma šūnas, piemēram, Sīrijā, tas vēl tiks runāts diskusijās.
