Austrijas Ārlietu ministrs Aleksandrs Šallenbergs šonedēļ paziņoja, ka Austrija neplāno stāties NATO. Valstij esot pilnīgi cita ģeogrāfiskā situācija un ļoti atšķirīga vēsture, tiesa, Austrija tādēļ neesot politiski neitrāla.
Austrijas kanclers Karls Nēhammers otrdien gan uzsvēra, ka Austrija bija, ir un paliek neitrāla. Tikmēr opozīcija un atsevišķi eksperti kritizē valdības nevēlēšanos pārvērtēt savu nostāju, apšauba Austrijas ilgstošo militāro neitralitāti, kas aizsākās aukstā kara sākumā.
Vairāk nekā 50 Austrijas drošības ekspertu, zinātnieku un diplomātu aicināja valdību saglabāt atvērtību attiecībā uz Austrijas drošības politiku, apgalvojot, ka Krievijas karš pret Ukrainu liek apšaubīt valsts neitralitāti. Arī atsevišķi Austrijas žurnālisti pauduši pārsteigumu, ka Austrijā pat nav raisījušās debates par valsts drošības situāciju un potenciālu kursa pārvērtēšanu.
KONTEKSTS:
Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās aliansē. Taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū zibenīgi pieauga atbalsts dalībai NATO.
Šonedēļ, 18.maijā, gan Somija, gan Zviedrija iesniegušas pieteikumus dalībai NATO.
Par gaidāmo alianses paplašināšanos pozitīvi izteikusies gan NATO vadība, gan arī daudzas NATO dalībvalstis, taču bažas rada Turcijas paziņojums, ka tā neatbalsta šo valstu iestāšanos NATO. Alianses vadība un dalībvalstis cer atrisināt situāciju, neaizkavējot gaidāmo paplašināšanos.
Tikmēr Krievija, kas pirms kara Ukrainā pieprasīja NATO paplašināšanās pārtraukšanu, pēc sākotnējā sašutuma par Somijas un Zviedrijas gaidāmo dalību NATO mainīja retoriku, sakot, ka šo abu valstu iestāšanās NATO nemaz Krieviju tik ļoti neuztraucot. Vienlaikus izskan risks, ka Krievija varētu pārtraukt piegādāt dabasgāzi Somijai, kurai Krievija jau pārtrauca elektroenerģijas piegādi.
