Pēc 1. februārī publiskotā ziņojuma par „Telia Sonera” šaubīgajiem darījumiem Uzbekistānā bija skaidrs, ka uzņēmumu gaida lielas pārmaiņas. Tajā pašā dienā atkāpās „Telia Sonera” ģenerāldirektors Lāršs Nībergs. Taču gan Zviedrija, gan Somija kā lielās akciju īpašnieces pieprasīja izmaiņas arī uzņēmuma valdē. Un pagājušajā nedēļā valdes priekšsēdētāja amatam tika izraudzīta Marija Ērlinga. Viņai ir apjomīga pieredze lielu uzņēmumu vadībā. Pašlaik viņa ir valdes locekle divpadsmit uzņēmumos, to skaitā Nordea, Securitas, Oriflame un Schibstedt.
Jautājumā par „Telia Sonera” sadarbību ar tādām diktatūrām kā Uzbekistāna Ērlingai ir pragmatisks skatījums. Intervijā Zviedrijas Radio viņa skaidro, ka šo sadarbību nevar vērtēt tikai negatīvi. ”Es nekādā gadījumā neizslēdzu, ka uzņēmumi var darboties dažādās valstīs. Tas ir fakts, ka tādi uzņēmumi kā "TeliaSonera" var sniegt lielu ieguldījumu demokratizācijas procesā tieši ar saviem produktiem un pakalpojumiem. ”
Formāli amatā Ērlingu apstiprinās tikai aprīlī. Viņas pirmais uzdevums – atrast jaunu „Telia Sonera” ģenerāldirektoru. Tādu, kurš palīdzētu atgūt zaudēto uzticību gan no sabiedrības, gan investoru puses.
Uzņēmuma akciju īpašnieki nebūt nav priecīgi par iespējami koruptīviem darījumiem attālās valstīs. Visskaļāko kritiku ir paudusi apdrošināšanas kompānija ”Folksam”, kura pieprasīja „Telia Sonera” valdes nomaiņu jau janvārī. Savukārt Zviedrijas Luteriskā baznīca ir izvēlējusies atbrīvoties no „Telia Sonera” akcijām kā neētiskām – tā intervijā Zviedrijas Radio norāda baznīcas finanšu direktors Anderšs Tūrendāls: ”Mums kļuva neiespējami turpināt būt līdzīpašniekiem ”Telia Sonera” pēc tam, kad paša uzņēmuma pirms nedēļas publiskotais ziņojums norādīja uz trūkumiem viņu darbībā. Viņu ekspansija Austrumeiropā skaidri parāda lielos korupcijas riskus uzņēmumā.”
Īpašais ziņojums ir pašas „Telia Sonera” pasūtīts dokuments. To sagatavoja advokātu birojs ”Mannheimer Swartling”, un skaidra atbilde uz apsūdzībām korupcijā šajās lapās nav rodama. Proti, tiešu pierādījumu noziedzīgai rīcībai darījumos ar Uzbekistānu nav. Taču nevarot arī izslēgt, ka tādi ir bijuši – tā skaidro advokātu biroja pārstāvis Bjorns Rīse: ”Ja nav zināms, ar ko īsti tiek veikti darījumi, vai arī, ja nav skaidrs, kā partneris ir nokļuvis pie saviem līdzekļiem – tad ir grūti garantēt, ka nevienā posmā nenotiek korupcija. Mūsu secinājums tāpēc ir šāds – kompānija nav pilnībā ievērojusi pati savas vadlīnijas.”
Advokātu sagatavots ziņojums pats par sevi nevar ne attaisnot, ne arī notiesāt „Telia Sonera” vadību juridiskā nozīmē. Tikmēr izmeklēšana par „Telia Sonera” darījumiem Uzbekistānā turpinās. Divi miljardi kronu jeb aptuveni 80 miljoni latu no „Telia Sonera” puses ir samaksāti Gibraltārā reģistrētai firmai. Tas darīts, lai iegūtu 3G mobilā tīkla licenci Uzbekistānā. Vai šī nauda patiešām nonākusi Uzbekistānas diktatora Karimova ģimenes kabatās? Kāda veida kontakti saista „Telia Sonera” vadību ar šo ģimeni? Un galu galā – vai šeit ir notikusi korupcija? To Zviedrijas prokuratūra sola noskaidrot vēl šī gada laikā.
Taču „Telia Sonera” plāni turpināt ekspansiju Centrālāzijā aktualizē ētikas aspektu darījumos ar šī reģiona valstīm. Kā savā redakcijas slejā norāda laikrasts ”Dagens Nyheter” – ir grūti definēt, kas ir kukulis valstī, kuras ekonomika pati par sevi ir viens vienīgs koruptīvu darījumu tīkls.
