Pēc protestētāju uzbrukuma ASV vēstniecībai Bagdādē pieaug spriedze starp Vašingtonu un Teherānu

Pēc otrdien, 31. decembrī, notikušā protestētāju uzbrukuma ASV vēstniecībai Bagdādē Vašingtonas un Teherānas starpā pieaugusi spriedze. Neapmierinātību ar ASV veiktajiem uzlidojumiem šiītu kaujinieku grupējuma mērķiem paudis arī Irākas prezidents, un tas var novest pie Vašingtonas attiecību pasliktināšanās arī ar Bagdādi.

Pēc protestētāju uzbrukuma ASV vēstniecībai Bagdādē pieaug spriedze starp Vašingtonu un TeherānuRihards Plūme

Attiecības starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Irānu jau ilgu laiku ir kļuvušas saspringtas. Irākā kopš oktobra beigām ir sarīkoti vairāki raķešu uzbrukumi, apdraudot ASV intereses. Par tiem neviens nav uzņēmies atbildību, bet Vašingtona šajos uzbrukumos vaino šiītu paramilitāros grupējumus, kurus atbalsta Irāna.

Piektdien, 27. decembrī, pret Irākas armijas bāzi netālu no Kirkūkas tika īstenots raķešu uzbrukums, un tā laikā tika nogalināts ASV armijas līgumdarbinieks un ievainoti vairāki ASV un Irākas karavīri. Vašingtona uzbrukumā vainoja šiītu kaujinieku grupējumu „Hizbollah brigādes”, kuru atbalsta Irāna. Tādēļ Savienotās Valstis veica uzbrukumus pieciem šiītu kaujinieku grupējuma mērķiem Sīrijā un Irākā, un šajos triecienos nogalināti 25 un ievainoti 50 grupējuma kaujinieki.

Tas savukārt saniknoja Irānu un tūkstošiem protestētāju, kas otrdien ieradās pie ASV vēstniecības Bagdādē. Protestētāji pārrāpās nocietinātajam mūrim ap vēstniecības teritoriju, kā arī izgāza vārtus. Vairāki desmiti cilvēku piekļuva galvenajai vēstniecības ēkai līdz aptuveni 200 metru attālumam, taču nespēja tikt pāri nākamajam mūrim. Protestētāji dedzināja ASV karogus, norāva novērošanas kameras un aizdedzināja kādu tukšu apsardzes posteni. Viņi turēja grupējuma karogus un plakātus, kuros aicināts slēgt vēstniecību un izteikti pamudinājumi Irākas parlamentam pieprasīt ASV spēku izvešanu no valsts.

Trešdien, 1. janvārī, vairāki protestētāji pametuši vēstniecības apkārtni, taču daļa joprojām palikusi. Arī trešdienas rītā pie vēstniecības tika dedzināti ASV karogi un pārstāvniecības virzienā mesti akmeņi.

ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka uzbrukumā vēstniecībai vainojama Irāna un ka tai nāksies „pilnībā par to samaksāt”.

Atbalstu Savienotajām Valstīm paudusi Francija, nosodot uzbrukumu pārstāvniecībai Bagdādē. Reaģējot uz notikušo uzbrukumu, Pentagons paziņojis, ka ASV uz Irāku nekavējoties nosūtīs papildu 750 karavīrus, kas tur ieradīsies no Kuveitas. Pentagons arī paziņoja, ka nosūtīs vēl apmēram 3000 karavīru uz Tuvo Austrumu reģionu. Pēc amatpersonu neoficiāli teiktā, šie karavīri tiks izvietoti Kuveitā.

Savukārt Irānas augstākais vadītājs ajatolla Ali Hameneji nosodīja uzlidojumus un brīdināja, ka viņa valsts ir gatava stāties pretī Trampa paustajiem draudiem. Viņš arī pauda pārliecību, ka Irānai nav nekāda sakara ar uzbrukumu vēstniecībai, tā vietā ASV vajadzētu saprast, ka reģiona iedzīvotāji vienkārši ienīst ASV.

Teherāna trešdien izsauca Šveices vēstniecības ierēdni, kas pārstāv ASV intereses Irānā, lai sūdzētos par amerikāņu nostāju un darbībām Irākā.

Neapmierinātību ar ASV veiktajiem uzlidojumiem šiītu kaujinieku grupējuma mērķiem pauda arī Irākas prezidents Barhams Salehs. Viņš paziņoja, ka uzlidojumi pārkāpuši viņa valsts suverenitāti, un aicināja neieraut Irāku reģionālos un starptautiskos konfliktos. Irāka ilgu laiku centusies noturēt līdzsvarā savas attiecības ar ASV un ar Irānu, bet valdības pašreizējā asā reakcija uz uzlidojumiem un protestētāju neatturēšana no tuvošanās vēstniecībai liek domāt arī par nopietnu Vašingtonas un Bagdādes attiecību pasliktināšanos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti