Gandrīz nedēļu pēc Dienvikorejas prāmja „Sewol” nogrimšanas apstiprinātais bojā gājušo skaits sasniedzis 104 cilvēkus. Par to otrdienas rītā paziņoja krasta apsardze. Tomēr bez vēsts pazuduši joprojām ir 198 cilvēki, tādēļ gaidāms, ka traģēdija būs prasījusi aptuveni 300 jeb lielākas daļas prāmja pasažieru dzīvības.
Uz kuģa klāja liktenīgajā dienā atradās 476 cilvēki. 339 no viņiem bija vidusskolas audzēkņi un skolotāji, kas devās atpūtas braucienā uz kūrortu salu Čedžu. Prāmis strauji sasvērās, apgāzās otrādi un nogrima pāris stundu laikā, virs ūdens virmas redzama tikai neliela daļa no kuģa apakšējā korpusa. Izglābties izdevās 174 pasažieriem.
Spītējot duļķainajam ūdenim un spēcīgajām straumēm, ūdenslīdējiem izdevies piekļūt lielam skaitam kabīņu. Tomēr pagaidām nav sasniegta restorāna telpa, kur, kā uzskata glābēji, tika iesprostoti daudz pasažieru.
Izskanējusi informācija, ka glābšanas darbi, iespējams, ilgs vēl pāris dienas.
Skolēnu tuvinieki esot piekrituši - ja līdz ceturtdienai prāmja korpusā neatradīs nevienu izdzīvojušo, varēs sākt kuģa izcelšanas operāciju.
Aparatūra tam jau esot sagatavota. Pirmajās dienās pēc katastrofas izskanēja, ka kāds varētu būt izdzīvojis gaisa kabatās, kas izveidojušās pēc prāmja nogrimšanas. Tajā pašā laikā norādīts uz zemo ūdens temperatūru, kas ir aptuveni 12-13 grādi pēc Celsija.
Prāmja nogrimšanas iemesli joprojām nav skaidri. Šobrīd galvenā uzmanība pievērsta versijai, ka kuģis apgāzies, zaudējot līdzsvaru pēc strauja pagrieziena.
Nedēļas nogalē tika arestēts kuģa kapteinis, kas negadījuma brīdī neatradās prāmja vadības telpā, un vēl divi apkalpes locekļi. Viņiem izvirzītas apsūdzības par noziedzīgu nolaidību un kuģošanas likumu pārkāpšanu. Pirmdien tika aizturēti vēl četri apkalpes locekļi. Kapteinis Lī Džunseoku arī tiek kritizēts par to, ka prāmi pametis drīz pēc tam, kad tas sāka grimt, kaut gan tobrīd notiekošā apstākļi joprojām tiek skaidroti.
Izmeklētāji arī mēģina noskaidrot, vai laicīgāka pasažieru evakuācija varētu būt glābusi dzīvības. Kuģim sākot grimt, prāmja apkalpe vispirms aicināja visus palikt savās vietās. Evakuēšanās sākās tikai pusstundu pēc trauksmes signāla nosūtīšanas, bet izkļūšana no iekštelpām tobrīd jau bija kļuvusi ļoti problemātiska. Kuģa kapteinis Lī aizstāvēja savu lēmumu nesākt tūlītēju evakuāciju, norādot, ka tobrīd vēl nebija ieradušies glābšanas kuģi, nebija arī zvejnieku laivu, bet reģionā ir auksts ūdens un spēcīgas straumes, un tās pasažierus varētu aiznest tālu jūrā.
Viens no aizturētājiem apkalpes locekļiem norādījis, ka viņi mēģinājuši nolaist ūdenī glābšanas laivas, taču prāmis bija tā sasvēries, ka tām nevarēja piekļūt.
