Kafejnīcas atkal tiek atvērtas, zvejnieki atkal dodas jūrā un veikalnieki tīra noputējušos veikalu plauktus.
Dzīvība un rosība Gazas joslā lēnām atgriezusies, un atgūstas iedzīvotāji arī Izraēlā. Tas iespējams, pateicoties noslēgtajam pamieram starp Izraēlu un palestīniešu kaujiniekiem.
Pamiers pārtrauc kopš 10. maija ilgušu karadarbību, kuras gaitā Izraēlas gaisa triecienos nogalināti apmēram 248 palestīnieši Gazas joslā, bet no Gazas joslas raidītas raķetes nogalinājušas 12 cilvēkus Izraēlā un vairāk nekā 300 ievainojušas.
Saskaņā ar palestīniešu kustības „Hamas” sacīto, karadarbības rezultātā Gazas joslā ēkas daudzviet nolīdzinātas līdz ar zemi, bet savas mājas piespiedu kārtā nācās pamest aptuveni 120 000 palestīniešu. Savukārt ANO humānās palīdzības aģentūra norāda, ka pēdējā Izraēlas bombardēšanas kārta Gazā savas mājas piespiedusi pamest 91 000 cilvēku. Gazas varasiestādes vēsta, ka Izraēlas uzlidojums skāris teju pusotru tūkstoti māju, pilnībā iznīcinot vismaz 200 ēku, kā arī izpostījis elektrības un ūdens apgādi.
ANO Centrālais ārkārtas reaģēšanas fonds paziņoja, ka ir novirzījis vairāk nekā 18 miljonus ASV dolāru humānās palīdzības pasākumiem. Gazas joslā turpina ierasties humānā palīdzība. Kravas automašīnu konvoji tur nogādā ļoti nepieciešamos medikamentus, pārtiku un degvielu. Arī Izraēlā, kur cietušas vairākas mājas un dučiem ģimeņu palikušas bez pajumtes, dzīve atgriežas ierastajā ritmā.
Amerikas Savienoto Valstu prezidents Džo Baidens solījis, ka palīdzēs organizēt centienus, lai atjaunotu Gazu. Baidens uzsvēra, ka Gazas joslā valdošā palestīniešu kustība „Hamas” tiek uzskatīta par teroristu organizāciju,
tomēr ASV ir apņēmusies palīdzēt civiliedzīvotājiem Gazas joslas atjaunošanā ar palestīniešu pašpārvaldes starpniecību, īstenojot lielu palīdzības programmu.
„Mēs joprojām esam apņēmušies turpināt darbu kopā ar ANO un citiem starptautiskajiem partneriem, lai sniegtu ātru humāno palīdzību un starptautisku atbalstu Gazas iedzīvotājiem un centieniem to atjaunot. Mēs to darīsim, pilnībā sadarbojoties ar Palestīnas varasiestādēm. Nevis „Hamas”, bet ar varasiestādēm. Mēs to darīsim tā, lai nepieļautu, ka „Hamas” atjauno savu militāro arsenālu,” sacīja Baidens.
ASV prezidents arī uzsvēra, ka palestīniešu valsts izveidošana līdzās Izraēlai ir „vienīgā atbilde”, kā atrisināt Tuvo Austrumu konfliktu. Pamiera noslēgšanu palestīnieši slavējuši un saskata tajā savu uzvaru, tikmēr daudzi izraēlieši to nosodījuši kā kapitulāciju „Hamas” priekšā. Tikmēr starptautiskā sabiedrība, turpinoties trauslajam pamieram, jau atkal aicina nekavēties, sēsties pie galda un rast konfliktam risinājumu diplomātiskā ceļā.
KONTEKSTS:
Izraēlā un palestīniešu teritorijā maijā bija vērojamas asākās sadursmes kopš 2014. gada. Palestīniešu grupējums "Hamas" ar raķetēm apšaudīja Izraēlas pilsētas, savukārt Izraēlas bruņotie spēki atbildēja ar nāvējošiem triecieniem palestīniešu teritorijā. Abas puses vaino viena otru konflikta saasināšanā. Taču šis konflikts ir tikai lappuse senā un asiņainā cīņā.
Izraēlas valsts tika nodibināta 1948. gadā, kad pasaule mēģināja atgūties no Otrā pasaules kara postījumiem. Taču jaunā ebreju valsts tika izveidota teritorijā, ko par savējo uzskatīja arī arābi. Viņi joprojām nav samierinājušies ar ebreju nostiprināšanos šajā vietā.
1948. gada karā arābu valstu koalīcija mēģināja iznīcināt jaundzimušo Izraēlas valsti, bet cieta sakāvi, un Izraēla sāka izplesties ārpus teritorijas, kas ebrejiem bija atvēlēta saskaņā ar ANO piedāvāto plānu. Izraēlas ekspansija turpinājās pēc Sešu dienu kara 1967. gadā, kad Izraēla atkal sakāva arābu valstu spēkus un okupēja palestīniešu apdzīvoto teritoriju. Palestīnieši ir saniknoti, ka pēc 1967. gada kara Izraēla piesavinājās vēl vairāk viņu zemes un sāka būvēt ebreju kolonistu apmetnes.
