Pēc Moralesa pasludināšanas par Bolīvijas vēlēšanu uzvarētāju ES un ASV aicina sarīkot otro kārtu

Bolīvijas Augstākais vēlēšanu tribunāls pasludinājis valsts prezidentu Evo Moralesu par prezidenta vēlēšanu uzvarētāju. Tas noticis par spīti opozīcijas protestiem un apsūdzībām vēlēšanu rezultātu sagrozīšanā. Vairākas valstis pauž bažas par vēlēšanu rezultātiem un aicina sarīkot otro kārtu.

Bolīvijā par prezidenta vēlēšanu uzvarētāju pasludina MoralesuRihards Plūme

    Pagājušajā svētdienā Bolīvijā notikušo prezidenta vēlēšanu provizoriskie rezultāti liecināja, ka 15. decembrī būs jārīko vēlēšanu otrā kārta. Tas tādēļ, ka, lai uzvarētu prezidenta vēlēšanās jau pirmajā kārtā, kandidātam jāizcīna vairāk nekā 50% balsu vai arī 40% balsu ar desmit procentpunktu pārsvaru pār tuvāko konkurentu. Pēc 80% balsu saskaitīšanas pašreizējais prezidents Evo Moraless neguva pietiekamu pārsvaru pār labēji centrisko eksprezidentu Karlosu Mesu.

    Taču tad vēlēšanu rezultātu atjaunināšana uz ilgu laiku apstājās, un dati tika atjaunoti tikai pirmdienas, 21. oktobra, vakarā ar lielu aizkavēšanos. Tie uzrādīja, ka pēc teju visu balsu saskaitīšanas Moralesa pārsvars pār Mesu pārsniedza 10% un viņš uzvar jau pirmajā kārtā. Tādējādi otrā kārta nav jārīko.

    Moraless, kurš amatā ir kopš 2006. gada, pasludināja sevi par uzvarētāju, bet rezultāti raisīja bažas par to sagrozīšanu.

    Eiropas Savienības (ES) delegācijas pārstāvis Bolīvijā Jorgs Šreibers žurnālistiem sacīja: „Negaidītais pārrāvums elektroniskajā vēlēšanu balsu skaitīšanas sistēmā pēc Bolīvijas prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas ir radījis nopietnus jautājumus, kuros pēc iespējas ātrāk nepieciešams ieviest skaidrību.”

    Tomēr arī Augstākais vēlēšanu tribunāls pasludinājis Moralesu par uzvarētāju. Tribunāla vietnē parādīti rezultāti pēc 99,9% balsu saskaitīšanas, saskaņā ar kuriem Moraless saņēmis 47% balsu, bet 66 gadus vecais opozīcijas kandidāts Mesa ieguvis nedaudz vairāk nekā 36% balsu. Vēlēšanu rezultātu dēļ izcēlās vardarbīgi protesti, un Bolīvijas opozīcija izsludināja ģenerālstreiku, ko Moraless nodēvēja par labējo spēku puču.

    Prezidenta sāncensis apsūdzēja Augstākā vēlēšanu tribunālu par sadarbošanos ar Moralesu, lai sagrozītu rezultātus un ļautu viņam uzvarēt.

    Viņš arī aicināja savus atbalstītājus turpināt protestus, lai panāktu vēlēšanu otrās kārtas sarīkošanu.

    Savukārt vēlēšanu novērotāji no Amerikas valstu organizācijas pauda "dziļu satraukumu" par vēlēšanu rezultātu pēkšņajām pārmaiņām. Bažas par vēlēšanu rezultātiem paudušas arī vairākas valstis. Eiropas Savienība, Kolumbija un ASV aicinājušas Bolīviju īstenot vēlēšanu otro kārtu.

    Eiropas Savienības paziņojumā teikts: „Eiropas Savienība piekrīt Amerikas Valstu organizācijas novērtējumam, ka

    labākais risinājums būtu veikt vēlēšanu otro kārtu, lai atjaunotu uzticēšanos un nodrošinātu pilnīgu Bolīvijas tautas demokrātisko vēlēšanu ievērošanu.”

    Prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā kopumā bija deviņi kandidāti. Iepriekšējās trīs prezidenta vēlēšanās 59 gadus vecais Moraless uzvarēja jau pirmajā kārtā. Moraless savas varas gados izmantojis ieņēmumus no naftas un gāzes eksporta, lai mazinātu nabadzību, taču viņa popularitātei kaitējuši centieni noturēties pie varas un spiediena izdarīšana uz tiesu sistēmu un plašsaziņas līdzekļiem.

    2016. gadā referendumā tika noraidīti Moralesa iecerētie konstitūcijas grozījumi, kas paredzēja svītrot no pamatlikuma nosacījumu, ka viens cilvēks nevar būt prezidenta amatā ilgāk kā divus termiņus pēc kārtas. Taču konstitucionālā tiesa, kurā tiesnešu amatos ir pašreizējam prezidentam lojāli ielikteņi, atzina, ka, liedzot Moralesam kandidēt uz vēl vienu pilnvaru termiņu, tiktu pārkāptas viņa cilvēktiesības.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti