Pēc Makrona uzvaras Francija gavilē un Eiropas līderi atviegloti nopūšas

Parīzē ar gavilēm pie Luvras muzeja aizvadīta centriskā Emanuela Makrona uzvara Francijas prezidenta vēlēšanās. Savā pirmajā uzrunā tautai viņš solīja Francijā pāršķirt jaunu lappusi un atdot tai vārdu Eiropā un pasaulē. Šo solījumu ar atvieglojumu uzņem Eiropas līderi.

 

Makrona uzvaru cilvēki svinēja Luvras muzeja laukumā, kurā no visām malām saskatīt varēja Francijas un Eiropas Savienības karogus.

Pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas, Makrons Eiropas Savienības himnas pavadībā kāpa uz skatuves, lai uzrunātu iedzīvotājus un solītu, ka Francija izdarīs to, ko pasaule no tās sagaida.

„Mums ir gaisma un enerģija, un mēs nepadosimies,” gaviļu pavadīts, teica Makrons.

Svarīgi piebilst, ka Francijas politiķi vietas, kur atzīmēt vēlēšanu rezultātus, neizvēlas nejauši. Makrons izvēlējās Luvras muzeja laukumu, kur savu uzvaru svinējis vēl nav neviens Francijas prezidents, tādējādi laužot vecās tradīcijas un iezīmējot jaunu kosmopolītisma un progresa tradīciju.

Makrona uzvara radīja neviltotu prieku ne tikai viņa atbalstītāju vidū, bet arī Eiropas līderu starpā, jo atšķirībā no Marinas Lepēnas draudiem vājināt Eiropas Savienību (ES) un norobežot Franciju no tās, Makrons solīja stiprināt saites ar ES un strādāt, lai dalībvalstis padarītu vienotākas.

Makronu ar uzvaru sveica ne tikai Eiropas līderi, bet arī Krievijas prezidents Vladimirs putins un iepriekš atbalstu Lepēnai izteikušais ASV prezidents Donalds Tramps. Putins nosūtījis Makronam telegrammu, kurā vēl veselību, lai kopīgi risinātu vitāla rakstura problēmas. Britu prese pēc Terēzas Mejas apsveikumiem piesardzīgi lūkojas uz iespējamo Makrona lomu ''Brexit sarunās.

Vācijas kanclere Angel''a Merkele savu apsveikumu izteica ar „Lai dzīvo Francija!” gavilēm, savukārt Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers norādīja, ka viņam ir tuvas Makrona idejas par stipru un vienotu Eiropas Savienību.

Makronu ar uzvaru sveica arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, sacīdams, ka tā ir lieliska diena demokrātijai, un norādīja, ka Eiropai ir jābūt vienotai pret jebkādiem mēģinājumiem iejaukties valstu vēlēšanās, norādīdams uz hakeru uzbrukumiem gan Makrona, gan Hilarijas Klintones kampaņām, par kuriem atbildība uzvelta tiek Krievijai.

Makrons būs prezidents, ar kuru Eiropas līderiem būs viegli sarunāties, un svarīgi, ka ir saglabājies Eiropas kodols - Francijas un Vācija, LR1 raidījumā "Pēcpusdiena" norāda politoloģe Žaneta Ozoliņa.

Sabiedrība ir izvēlējusies Makronu tāpēc, ka aiz viņa nav spēcīgas politiskās partijas - tas norāda, ka sabiedrība lūkojas uz jauniem politiskajiem spēkiem, jo ir gatava pārmaiņām.

Ja iedzīvotāji vilsies Makronā, nākamajās vēlēšanās radikālie spēki varētu gūt lielāku atbalstu,

norāda Ozoliņa.

Rietumu valstu politiskā struktūra ir mainījusies, un valstis piedzīvo politiskās "zemestrīces" - izplatās populisms un radikāli domājošas partijas gūst lielāku atbalstu vēlētāju vidū.

Makrona ievēlēšana nozīmē, ka cilvēki tomēr izvēlas Eiropas projektu,

bet, ja Makrons sevi nepierādīs, tad šīs "zemestrīces" tikai pasliktināsies, LR1 raidījumā "Krustpunktā" norāda žurnālists Pauls Raudseps.

 

"Zīmīgi, ka prezidenta vēlēšanās vēl ir iespējams uzvarēt ar proeiropeisku skatījumu," stāsta Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Makrons nekad nav slēpis savu nostāju un skaidri iezīmējis, ka ES ir pamats Francijas ekonomikai, drošībai un suverenitātei. Francija viena nevar konkurēt ar ASV un Ķīnas ekonomikām vai apkarot terorismu, uzsver Kalniņa-Lukaševica.

Svarīgi, lai Makrons spētu iegūt vismaz 20%-25% lielu parlamenta atbalstu. Tad kopā ar republikāņiem varētu izveidot koalīciju, pretējā gadījumā viņa liktenis būs ļoti līdzīgs ASV bijušā prezidenta Baraka Obamas liktenim kongresā - Makrons savus solījumus nespēs īstenot, jo viņam nebūs nepieciešamā atbalsta, norāda Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniņa.

Savukārt šajās vēlēšanās zaudējusī radikālā Marina Lepēna pavēstīja, ka negrasās noiet no politiskās skatuves vismaz līdz drīzumā gaidāmajām parlamenta vēlēšanām un turpmāko laiku veltīs, lai pārveidotu partiju un apvienotu viņas uzskatus atbalstītājus.

14. maijā Makrons oficiāli nodos prezidenta zvērestu un nosauks nākamo premjerministru. Makronam ļoti svarīgas būs parlamenta vēlēšanas jūnijā, kur viņam vajadzētu gūt pēc iespējas lielāku politiķu atbalstu.

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti