Līdz ES Austrumu partnerības samitam Viļņā atlikušas vien trīs nedēļās. Ar lielu nepacietību tiek gaidīts lēmums par to, vai šīs tikšanās laikā tiks parakstīts Ukrainas asociācijas līgums ar Eiropas Savienību. Vienlīdz daudz ir gan šāda līguma parakstīšanas atbalstītāju, gan kritizētāju, kas norāda uz nepietiekamo Ukrainas varas iestāžu darbību, risinot ES uzdotos mājasdarbus. Šeit galvenokārt aktuāls ir jautājums par bijušās premjerministres Jūlijas Timošenko likteni.
Tikmēr Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs joprojām turpina spēlēt visai dīvainu spēli. Uzstājoties ar uzrunu Pasaules ekonomikas foruma reģionālajā sanāksmē Kijevā, Janukovičs kārtējo reizi paudis cerību, ka arī pēc Asociācijas līguma parakstīšanas Ukrainai izdosies saglabāt labas attiecības arī ar Krievijas-Baltkrievijas un Kazahstānas muitas savienību.
Lai arī Krievijas puse vairākkārt paziņojusi, ka Ukrainai neizdosies vienlaicīgi nosēdēt uz diviem krēsliem, Janukovičs pārliecīnāts, ka tuvināšanās ES nedrīkstētu saraut attiecības ar Muitas Savienību. Pēc viņa vārdiem, asociācijas līgums uzsāks jaunu daudz plašāku integrācijas procesu. Janukovičs uzskata, ka arī ES ir izdevīgi sadarboties ar Ukrainu, jo asociācija nenozīmēs Eiropas robežu pārbīdīšanu uz austrumiem, bet gan to, ka Eiropa būs ieguvusi sev balstošu Eirāzijas plecu.
Janukovičs atkārtoti paskaidrojis, ka ar to domā Ukrainas kļūšanu par saistošo posmu ES attiecībās ar topošo Eirāzijas Savienību.
Janukovičs arī paudis gatavību pēc asociācijas līguma parakstīšanas sākt atjaunot pieeju ekonomiskās un tirdzniecības sadarbībai ar NVS valstīm, ievērojot suverēnas partnerības, līdztiesības un abpusēja izdevīguma principus. Krievijas puse pagaidām šādus izteikumus nav komentējusi.
Bet tikmēr sagaidāms, ka rīt Ukrainas Augstākā Rada plāno izskatīt veselus četrus likumprojektus, kuru mērķis ir atrisināt strīdīgo jautājumu par Jūlijas Timošenko nākotni. No šiem likumiem būs atkarīgs vai Timošenko varēs doties ārstēties uz ārvalstīm, taču par pilnīgu bijušās premjerministres attaisnošanu un reabilitēšanu runa nevar būt. Ļoti iespējams, ka rīt parlamentu varētu apmeklēt arī Eiropas Parlamenta uzraudzības misijas vadītāji - bijušais Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis un bijušais Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Pets Kokss.
Ukraiņu politiķi cer, ka ceturtdienas parlamenta sesija netiks traucēta Oktobra revolūcijas gadadienas dēļ. Izskanējusi informācija, ka Komunistiskās partijas atbalstītāji parlamentā varētu ierasties ar dažādu simboliku, kas ar likumu nav atļauta, lai tādējādi paustu savu attieksmi pret, viņuprāt, fašistiem un nacionālistiem. Vairāku politisko partiju pārstāvji jau paziņojuši, ka šādai provokācijai centīsies nepakļauties, paužot cerību, ka parlamenta sēde varēs notikt ierastajā kārtībā.
