Pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības «apokalipse» nav gaidāma

Šo sestdien, 1. februārī, pulksten vienos naktī pēc Latvijas laika Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības. Iepriekš breksita datums ir atlikts jau vairākas reizes, taču šoreiz noteiktais termiņš – 31. janvāris – ir gandrīz pilnībā drošs. Taču gan britu iedzīvotāju, gan Eiropas Savienības valstu pilsoņu vidū joprojām valda ne mazums jautājumu par to, kā Eiropas Savienības pamešana ietekmēs viņu ikdienas dzīvi?

Pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības "apokalipse" nav gaidāmaUģis Lībietis

    Garas rindas uz robežām, haoss lidostās, pārtikas preču un medikamentu trūkums, no valsts izraidīti Eiropas Savienības pilsoņi – tie ir tikai daži no scenārijiem, ar kuriem vēl salīdzinoši nesen tika biedēti gan Lielbritānijas iedzīvotāji, gan Eiropas Savienības pilsoņi, gaidot Lielbritānijas izstāšanos no 28 valstu bloka. Taču,

    lai arī no sestdienas Apvienotā Karaliste formāli atradīsies ārpus Eiropas Savienības, apokaliptiskajiem risinājumiem tomēr nav lemts piepildīties.

    Jā, situācija noteikti būtu daudz sarežģītāka, ja Londonai un pārējām dalībvalstīm neizdotos panākt vienošanos par aiziešanu no Eiropas Savienības un stātos spēkā bezvienošanās jeb cietais breksits. Taču vienošanās ir panākta, to ir ratificējis britu parlaments, un sagaidāms, ka jau trešdien to ratificēs arī Eiropas Parlaments.

    Tā kā īstenosies tā dēvētais sakārtotais breksits, pilsoņiem abās Lamanša kanāla pusēs nevajadzētu būt satraukumam, jo līdz 2020. gada beigām darbosies izstāšanās līguma ieviešanas periods. Uz to norāda arī Apvienotās Karalistes vēstnieks Latvijā Kīts Šenons.

    "11 mēnešu ilgajā līguma ieviešanas laikā – līdz šī gada beigām – turpinās darboties Eiropas Savienības likumi. Nebūs nekādas praktiskas ietekmes ne uz Apvienotās Karalistes, Latvijas, vai kādas citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņiem. Runājot, piemēram, par ceļošanu starp Lielbritāniju un Latviju, jāsaka, ka līdz gada beigām nekādu izmaiņu nebūs – cilvēki ceļos tieši tāpat kā līdz šim. Protams, nelielas pārmaiņas būs, taču tās būs mehāniskas un tās ir saistītas vairāk ar diplomātisko darbu. Britu ministri vairs nepiedalīsies Ministru padomes sanāksmēs Briselē un tā tālāk. Bet vienkāršajiem pilsoņiem un uzņēmējiem dzīve līdz gada beigām turpināsies tāpat kā pašlaik," uzsver Kīts Šenons.

    Arī Latvijas Ārlietu ministrija norāda, ka nekādam satraukumam nav pamata, taču Latvijas pilsoņiem būtu nepieciešams ņemt vērā vairākas lietas.

    "Būtībā ir divi jautājumi, kurus Ārlietu ministrija aicina ņemt vērā. Viens - mēs aicinām ceļošanai uz Lielbritāniju drošāk izmantot pasi, nevis ID karti. Otra lieta, protams, mēs aicinām visus tos Latvijas pilsoņus, kuri ir izlēmuši palikt Lielbritānijā pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības, reģistrēties pastāvīgā iedzīvotāja statusam," stāsta Ārlietu ministrijas pārstāvijs Jānis Beķeris.

    Kā norāda gan Jānis Beķeris, gan arī britu vēstnieks, līdz šim pastāvīgā iedzīvotāja statusam vai britu pilsonībai ir pieteikušies aptuveni 80 tūkstoši Latvijas pilsoņu, taču vairāki desmiti tūkstošu to vēl nav izdarījuši. Vēl pirms dažām nedēļām britu presē izskanēja ziņas, ka nereģistrētajiem Eiropas Savienības pilsoņiem draud izraidīšana no Lielbritānijas. Vēlāk gan no britu valdības puses tika uzsvērts, ka par deportāciju pagaidām runas nav.

    Jānis Beķeris  atgādina, ka Lielbritānijas un Latvijas likumi atļauj arī dubultpilsonību.

    "Jāatceras, ka būs dubultpilsonība iespējama, jo mēs zinām, ka pirms laika Latvijā ir mainīts likums un ar NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīm Latvija atļauj dubultpilsonību. Mēs redzējām, ka reģistrēšanās aktivitāte bija ļoti strauja pirms iepriekšējā iespējamā izstāšanās datuma, taču pagājušā gada nogalē tā noplaka.

    Pašlaik no vairāk nekā simt tūkstošiem pilsoņu, kas uzturas Lielbritānijā, vēl vairāki desmiti tūkstoši nav piereģistrējušies. Tādēļ mēs aicinām šo aktivitāti tomēr turpināt arī tiem, kuri plāno ierasties Lielbritānijā līdz šī gada beigām un uzturēties tur pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības, jo arī viņiem ir nepieciešama šī reģistrēšanās," aicina Beķeris.

    Britu presē pirms kāda laika bija izskanējusi arī informācija par to, ka pieteikties pastāvīgā iedzīvotāja statusam varēs tikai līdz 31. janvārim, taču Lielbritānijas vēstnieks Kīts Šenons Latvijas Radio atgādināja, ka arī šī informācija neatbilst patiesībai, jo statusam ir iespējams pieteikties līdz 2021. gada 30. jūnijam.

    Tomēr jāsaka, ka pilnībā atslābt nevar ne iedzīvotāji, ne uzņēmēji ne Latvijā, ne Lielbritānijā, jo jau no 1. februāra sāksies faktiski grūtākais uz izaicinošākais breksita procesa posms – sarunas par abu pušu turpmākajām tirdzniecības attiecībām.

    Līdz 31. decembrim abas puses ir apņēmušās darīt pēc iespējas vairāk, lai noslēgtu tirdzniecības līgumu. Vismaz Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ir brīdinājusi, ka, visticamāk, vienošanos visos jautājumos tik īsā laikā panākt neizdosies. Tāpēc ir varbūtība, ka vienošanās būs panāktas tikai par atsevišķām sfērām. Ja tomēr vienošanās nebūs un Lielbritānija nebūs lūgusi sarunu pagarinājumu, gada beigās atkal var aktualizēties diskusijas arī par bezvienošanās breksitu.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti