Zaporižjes atomelektrostacijā atslēgts viens no trim strādājošajiem energoblokiem
Zaporižjes atomelektrostacijā ir atslēgts viens no trim strādājošajiem energoblokiem pēc vakar notikušajām apšaudēm elektrostacijas tuvumā, 6. augustā paziņoja Ukrainas nacionālais atomenerģijas uzņēmums „Enerhoatom”.
Ukraina apgalvo, ka Krievijas karaspēks divreiz apšaudīja teritoriju netālu no Zaporižjes atomelektrostacijas. Pirmajā apšaudē esot bojāta augstsprieguma līnija, bet otrās apšaudes rezultātā nopietni ir bojāta slāpekļa-skābekļa stacija. Joprojām pastāvot ūdeņraža noplūdes un radioaktīvo vielu izkliedes risks, ziņo „Enerhoatom”.
Krievijas karaspēka okupētās Enerhodaras pilsētas, kur atrodas Zaporižjes atomelektrostacija, mērs Dmitro Orlovs sacīja, ka pēc apšaudēm vietējie iedzīvotāji ir panikā un daudzi gatavojas evakuēties.
Orlovs arī apgalvo, ka Krievijas karaspēks atomelektrostacijas teritorijā glabā smagos ieročus, ar kuriem apšauda Ukrainas armijas pozīcijas.
Savukārt Krievijas interneta medijs „The Insider” raksta, ka iebrucēji varētu būt mīnējuši Zaporižjes atomelektrostacijas teritoriju.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka uzbrukumi Zaporižjas atomelektrostacijai radīja apdraudējumu visai Eiropai.
„Tā ir lielākā atomelektrostacija mūsu kontinentā. Un šī objekta apšaudīšana ir atklāts, nekaunīgs noziegums, terora akts. Krievijai ir jāuzņemas atbildība par draudiem atomelektrostacijai. Un tas nav tikai vēl viens arguments par labu tam, lai Krieviju atzītu par valsti – terorisma atbalstītāju. Tas ir arguments par labu bargu sankciju noteikšanai pret visu Krievijas atomindustriju – sākot no „Rosatom”, un beidzot ar visiem saistītajiem uzņēmumiem un privātpersonām. Tas ir jautājums par drošību. Tas, kurš rada kodoldraudus citām valstīm, noteikti nav spējīgs droši izmantot kodoltehnoloģijas,” paziņoja Zelenskis.
Ukrainas prezidenta administrācijas padomnieks Mihailo Podoļaks paziņoja, ka Starptautiskajai Atomenerģijas aģentūrai un Apvienoto Nāciju organizācijai ir stingri jāpieprasa Krievijai izvest karaspēku no Zaporižjes atomelektrostacijas un nodot tās kontroli īpašai komisijai.
Eiropas Savienības ārlietu vadītājs Žozeps Borels nosodīja Krievijas militārās provokācijas Eiropas lielākās atomelektrostacijas tuvumā un pieprasīja nodrošināt Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ekspertiem pieeju elektrostacijai.
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ieiet jaunā fāzē
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ieiet jaunā fāzē, uzskata Lielbritānijas militārie izlūkdienesti. Viss liecinot, ka Krievijas karaspēks turpmāk galveno uzmanību veltīs karadarbībai Ukrainas dienvidos, kur valsts aizstāvji īsteno sekmīgas pretuzbrukumu operācijas. Sagaidāms, ka tuvākajās nedēļās smagākās kaujas norisināsies 350 kilometrus garā frontes posmā, kas stiepjas no Zaporižjas apgabala līdz Hersonas apgabalam.
Savukārt britu izdevums „The Times” raksta, ka Krievija Ukrainas dienvidos ir sapulcējusi aptuveni 25 tūkstošus karavīru, kuru uzdevums būs ielenkt Mikolajivu. Pašlaik frontes līnija atrodas aptuveni divus kilometrus no pilsētas robežām. „The Times” raksta, ka Mikolajivas ieņemšana esot būtiska, lai Krievijas karaspēks varētu virzīties uz Odesu.
Turcija neatmet cerības kļūt par vidutāju starp Krieviju un Ukrainu
Pagaidām nekas neliecina, ka Krievijas uzsākto karu Ukrainā varētu izbeigt diplomātiskā ceļā. Tomēr šādas cerības neatmet Turcijas, kas cenšas ieņemt vidutāja pozīciju starp karojošajām pusēm. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans paziņojis, ka viņš vakar, tiekoties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, piedāvājis Kremļa saimniekiem tikties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Erdogans esot pārliecināts, ka šajā karā nebūšot uzvarētāju, bet mieru varēšot panākt tikai pie sarunu galda.
Savukārt Erdogana padomnieks Fahretins Altuns paziņojis, ka karš Ukrainā nebeigsies, ja pasaule ignorēs Krieviju. Viņš arī apgalvoja, ka atsevišķi Turcijas sabiedrotie nevēloties, lai karš Ukrainā beigtos.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
