Pēc Kosovas policijas reidiem serbu armijā izsludina pilnas gatavības stāvokli

Serbijas armijā izsludināts pilnas gatavības stāvoklis pēc Kosovas policijas reidiem serbu minoritātes apdzīvotajos rajonos. Reidos, kas vērsti pret organizēto noziedzību un kontrabandu Kosovas ziemeļos, aizturēti vismaz 19 cilvēki. Serbija tos savukārt uzskata par vēršanos pret Kosovas serbu minoritāti un sola to aizstāvēt.

ĪSUMĀ:

  • Kosovas policija rīkoja reidu serbu minoritātes apdzīvotajos rajonos.
  • Kosovas policija skaidro – tā bija operācija pret kontrabandu.
  • Reidos aizturēti 19 policisti, kurus tur aizdomās par organizētu noziedzību.
  • Vēl 7 cilvēki aizturēti par „neļaušanu policistiem pildīt savus pienākumus”.
  • Lielākā daļa aizturēto – serbi.
  • Aizturēti arī 2 ANO misijas darbinieki; viens – Krievijas pilsonis. Vēlāk abi atbrīvoti.
  • Serbija reaģē ar pilnas kaujas gatavības stāvokļa izsludināšanu armijā.
  • Belgrada: Vēlamies saglabāt mieru, bet aizstāvēsim savus cilvēkus.

Incidents iezīmē spriedzes pastiprināšanos starp Serbiju un tās bijušo provinci, neatkarību pasludinājušo Kosovu.

Pēc Kosovas policijas reidiem serbu armijā izsludina pilnas gatavības stāvokliGints Amoliņš
     


    Kosovas policija otrdien no rīta devās reidos serbu minoritātes apdzīvotajos rajonos valsts ziemeļos. Situācija bija saspringta – vietējie serbi uz ceļiem veidoja blokādes, protestēja. Policisti pār viņu galvām esot raidījuši brīdinājuma šāvienus.

     Kosovas policija teica, ka operācijā pret kontrabandas grupām saskārusies ar „bruņotu pretošanos”.

    Kosovas varasiestādes vēlāk paziņoja, ka reidos aizturēti 19 policisti, kurus tur aizdomās par preču kontrabandu, organizēto noziedzību, kukuļdošanu un pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu.

    Lielākā daļa no aizturētajiem ir etniskie serbi, bet starp viņiem arī etniskie albāņi un bosnieši. Aizdomās par šiem pašiem noziegumiem aizturēti arī deviņi civiliedzīvotāji.

    Vēl septiņi cilvēki aizturēti par „neļaušanu policistiem pildīt savus pienākumus.”

    Starp aizturētajiem bija arī divi Apvienoto Nāciju miera uzturēšanas misijas Kosovā darbinieki – viens no viņiem Krievijas pilsonis. ANO misija brīdināja Kosovu, ja ar abiem darbiniekiem kaut kas notiks, tam var būt nopietnas diplomātiskas sekas.

    Protestu izteica arī Serbijas sabiedrotā Krievija, kas nosodīja Kosovas varasiestāžu sarīkoto reidu. Vēlāk abi ANO misijas darbinieki tika atbrīvoti.

    Tikmēr Serbija reaģēja ar pilnas kaujas gatavības stāvokļa izsludināšanu bruņotajos spēkos. Belgrada paziņoja, ka Kosovas policijas operāciju uzskata par Prištinas mēģinājumu pārņemt kontroli ziemeļu rajonos, kas robežojas ar Serbiju.

    Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs parlamentā teica, ka Belgrada centīsies „saglābāt mieru un stabilitāti”. Taču viņš arī brīdināja – „ja jebkādā veidā būs nopietni apdraudēta kārtība un cilvēki Kosovas ziemeļos, tad [Serbijas armija] aizsargās [serbu] cilvēkus”.

    KONTEKSTS:

    Serbija zaudēja kontroli pār savu kādreizējo provinci Kosovu pēc kara deviņdesmito gadu beigās un NATO intervences. 2008.gadā pārsvarā etnisko albāņu apdzīvotā Kosova vienpusēji pasludināja neatkarību. Taču tās varasiestādēm ir grūtības kontrolēt Kosovas ziemeļu provinces, kurās apdzīvo Belgradai lojālā etnisko serbu minoritāte.

    Kosovu atzinušas vairāk nekā 100 valstis, tostarp ASV. Taču Serbija un Krievija reģionu joprojām uzskata par Serbijai piederošu. 

    Gan Serbijai, gan Kosovai ir ambīcijas iestāties Eiropas Savienībā. Tā kā priekšnoteikumu izvirzījusi divpusējo attiecību normalizēšanu. Ar Briseles starpniecību rīkotas sarunas gan allaž kavē Serbijas un Kosovas diplomātiskie strīdi un periodiskie spriedzes uzliesmojumi. Kosova pagājušajā gadā Serbijas precēm noteica 100% importa tarifu, tādā veidā atbildot uz Serbijas centieniem bloķēt Kosovas neatkarības atzīšanu pasaulē.

    Saistītie raksti
    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti