Jau ziņots, ka pēc vairāku dienu spekulācijām par Karimova veselības stāvokli, pēc pārciestā insulta, atkārtotiem preses paziņojumiem par viņa nāvei un valdības klusēšanas, Uzbekistānas parlaments un valdība piektdienas vakarā tomēr apstiprināja, ka Karimovs ir miris. Valstī ir izsludinātas triju dienu sēras.
78 gadus vecais Islams Karimovs Uzbekistānā valdīja kopš tās neatkarības pasludināšanas 1991. gadā. Ceturtdien, 1.septembrī valsts atzīmēja neatkarības 25. gadskārtu, taču visi oficiālie svētku pasākumi tika atcelti.
Karimovs bija vecākais no bijušo padomju republiku līderiem un otrais visilgāk valdošais prezidents, šajā rādītājā tikai par vienu dienu atpaliekot no Kazahstānas prezidenta Nursultana Nazarbajeva.
Sestdien, 3.septembrī Karimova dzimtajā Samarkandas pilsētā notiks prezidenta bēres.
Vairākas dienas mediji ziņoja, ka Samarkandas kapsētā, kurā atdusas arī Karimova vecāki, notikuši pamatīgi uzkopšanas darbi.
Tāpat tika ziņots par vairāku pilsētas rajonu bloķēšanu, bet ceturtdien pēcpusdienā kļuva zināms, ka 3. septembrī būs slēgta Samarkandas lidosta.
Visas šīs ziņas, kas nonāca atklātībā daudz agrāk, nekā tika oficiāli paziņots par Karimova nāvi, radīja spekulācijas par to, ka prezidents patiesībā ir miris jau agrāk un varas iestādēm ir bijis nepieciešams laiks, lai pienācīgi sagatavotos gan prezidenta bērēm, gan gaidāmajai varas nomaiņai.
Karimova bēru organizācijas komisiju vada premjerministrs Šavkats Mirzijevs, kuru daudzi min kā reālāko pretendentu uz Uzbekistānas prezidenta amatu.
Uz bērēm paredzējuši ierasties vairāku NVS un citu ārvalstu līderi. Arī par Kirgizstānas un Tadžikistānas līderu došanos uz Samarkandu kļuva zināms vēl pirms oficiālā valdības paziņojuma par karimova nāvi.
Šīs nedēļas laikā ne mazums diskusiju bija izvērties par to, kurš tagad pārņems varas grožus valstī, jo Karimovam nav dēlu, un arī savu politisko mantinieku viņš nosaucis nebija.
Daudzi eksperti pieļāva, ka varētu sākties cīņas starp Samarkandas un Taškentas klaniem un drošības iestādēm, kas tos atbalsta. Tika pieļauts, ka ilgā valdības klusēšana bijusi saistīta tieši ar centieniem pārvarēt savstarpējās klanu domstarpības, lai izvēlētos kādu kompromisa kandidātu.
Iespējams, ka šādas sarunas tiešām ir bijušas, taču pašlaik pēc Karimova nāves par valsts prezidenta pienākumu pildītāju pasludināts parlamenta augšpalātas Senāta priekšsēdētājs Nigmatilla Juldaševs. Konstitūcija paredz, ka triju mēnešu laikā ir jāsarīko jaunas prezidenta vēlēšanas.
To, kurš kļūs par nākamo Uzbekistānas līderi, visticamāk, kļūs skaidrs jau tuvāko mēnešu laikā. Taču eksperti brīdina, ka Uzbekistāna pašlaik atrodas milzīgu pārmaiņu priekšā, jo runa nav tikai par prezidenta nomaiņu, bet gan pārmaiņām sistēmā, kas 25 gadu laikā ir būvēta tikai viena cilvēka valdīšanai.
