Jau vēstījām, ka līdzšinējais Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips svētdien apliecinājis, ka neveidos nākamo valdību un 4.martā gatavojas iesniegt atkāpšanās rakstu.
Runādams tradicionālajā svētku pasākumā Tartu teātrī, Ansips uzsvēra, ka šo lēmumu pieņēmis bez ārēja spiediena, atsaucās uz rutīnu un minēja, ka valdības groži būtu atdodami jau tagad, lai līdz nākamgad paredzētajām parlamenta vēlēšanām tauta varētu izlemt, vai tai balsot par vai pret pašreizējās politikas turpināšanu.
Ansips Igaunijas valdību vadījis jau teju desmit gadu, kopš 2005. gada un kļuvis par ES visilgāk amatā sabijušo valdības vadītāju.
Tomēr viņa krēsls nepaliks tukšs un viņa sekotāju ilgi nebūs jāgaida, jo piektdien Ansipa pārstāvētā Reformu partijas valde nolēma izvirzīt par premjerministra amata kandidātu vienu no partijas dibinātājiem, pašreizējo EK viceprezidentu, ES Transporta lietu komisāru Sīmu Kallasu.
Tas, ka Kallass ir iecerējis pēc EP vēlēšanām atgriezties Igaunijas iekšpolitikā un vairs nekandidēt uz komisāra vietu, gan medijos, gan Briseles aizkulisēs tika apspriests jau labu laiku. Vēl pirms Jaunā gada bija dzirdamas runas par Kallasa iespējamo interesi nākotnē kļūt par valsts prezidentu vai arī startēt EP vēlēšanās, ko vēl rudens pusē Kallass pats neizslēdza arī intervijā Latvijas Radio. Tajā pašā laikā viņš lika noprast, ka labprātāk atgrieztos Igaunijas iekšpolitikā. „Jā, es to apsveru, taču es neko vēl neesmu izlēmis. Tas, par ko esmu pārliecināts - es vēlos atgriezties mājās un turpināt dzīvi Igaunijā. Taču arī pensijā pagaidām nevēlos doties, tā ka izskatu dažādas iespējas. EP ir interesanta iespēja, bet es tiešām vēl neesmu pieņēmis nekādu lēmumu,” sacīja Kallass.
Taču mēneša sākumā Kallass skaidri paziņoja, ka vēlas kļūt par Igaunijas premjerministru.
Viņš komisāra amatu varētu atstāt pavasarī dažus mēnešus pirms EK pilnā termiņa beigām 31. oktobrī. Tādējādi tiek lēsts, ka, aizejot Igaunijas komisāram, transporta lietu komisāra krēsls varētu palikt tukšs. Būdams transporta lietu komisārs, Kallass starp vairākām citām iniciatīvām kļuva pazīstams ar to, ka aktīvi iestājās par dzelzceļa savienojuma „Rail Baltica” projektu, kura nolūks būtu ar ātrgaitas vilcienu savienot Baltijas valstis ar pārējo Rietumeiropu.
