Pēc Jaceņuka demisijas situācija Ukrainā ir nestabila

Pēc Ukrainas premjera Arsēnija Jaceņuka demisijas situācija valstī kļuvusi ļoti nestabila. Šādu viedokli pirmdien, 11.aprīlī, paudusi Eiropas Padome, aicinot nekavējoties izveidot jaunu valdību.  Ukrainas prezidents Petro Porošenko piedraudējis atlaist parlamentu, ja šonedēļ netiks izveidota valdošā koalīcija un jaunais ministru kabinets. 

Jaceņuka atkāpšanās gan nebija pārsteigums. Viņa partijas reitings nemitīgi krita iedzīvotāju aptaujās, prezidents Petro Porošenko februārī oficiāli aicināja premjeru atkāpties, un pirms nepilna mēneša Augstākajā Radā tika rīkots neuzticības balsojums. To Jaceņuks tomēr izturēja un pauda apņemšanos turpināt darbu.

Arī svētdien, 10.aprīlī, paziņojot par demisiju, Jaceņuks uzsvēra, ka tās galvenais iemesls ir nevis slikts valdības darbs, bet gan politiskās spēles.

Proeiropeiskās koalīcijas partijas Jaceņuka atkāpšanos vērtē pozitīvi, tomēr aizvien nav skaidrs, vai atbalstu tagad gūs Petro Porošenko bloka premjerministra amatam virzītais parlamenta spīkers Volodimirs Groismans. Vairāku parlamenta frakciju deputāti likuši noprast, ka neatbalstīs Groismana kandidatūru.   

Iepriekš cirkulēja runas, ka premjera krēslu varētu ieņemt arī līdzšinējā finanšu ministre, ASV dzimusī Nataļja Jaresko. 

Bet pats Groismans jau paziņojis, ka viņa valdība būšot efektīva un atjaunos ekonomisko izaugsmi, tomēr daži politiskie spēki atklāj, ka viņa kabinetu neatbalstīs.

Pēc ekspertu vērtējuma, politiskā krīze Ukrainā līdz ar Jaceņuka aiziešanu nevis beidzas, bet gan tikai sākas.

Politologi spriež, ka ir 90  procentu varbūtība, ka šonedēļ Ukraina tiks pie jauna premjera. Un valdošo koalīciju, visticamāk, veidos divas partijas - prezidenta Petro Porošenko bloks un Tautas Fronte, kuras līderis ir nu jau demisionējušais premjers Jaceņuks. Savā demisijas runā viņš uzsvēra, turpinās strādāt valsts labā.

“No šodienas savus uzdevumus es saskatu daudz plašākus nekā valdības vadītāja pienākumi. Jauns vēlēšanu likums. Konstitucionālā reforma. Tiesu reforma. Koalīcijas kontrole pār jaunās valdības kursu.  Ukrainas starptautiskais atbalsts un tā dalība ES un NATO. Tā ii tikai daļa manas programmas,” klāstīja Jaceņuks  

Ja koalīciju veidos divas partijas, tas nozīmē, ka Ukrainā var izveidoties daudz stabilāka valdība, kurai būs jāpanāk rietumiem solītās, bet jau iekavētās reformas.

 “Jau 2014.gada parlamenta vēlēšanu kampaņas laikā prezidentam Porošenko mērķis bija izveidot savu  kabatas valdību ar Vladimiru Groismamu vadībā. Toreiz tas nenotika. Prezidents nebeidza sapņot par savu kabatas valdību. Un pērnā gada rudenī viņš aktivizēja pretvaldības kampaņu, lai valdības vadītāja krēslā nomainītu Arsēniju Jaceņuku,” uzskata politologs Mihailo Basarabs.

Groismans ir ciešs Porošenko sabiedrotais. Un tas nozīmē, ka pieaugs prezidenta un viņa komandas ietekme. Lai Porošenko iecere realizētos, valdošās koalīcijas izveidei un jaunas valdības apstiprināšanai Augstākajā Radā nepieciešamas vismaz 226 balsis.

“Ir daudzi deputāti, kuri šaubās par šo lēmumu, jo viņi baidās no prezidenta varas uzurpācijas, kura tagad kontrolēs arī ministru kabinetu. Tāpēc  ir daudz Petro Porošenko bloka deputātu, kuri negrib, lai Groismanu ieceļ premjera amatā. Es neizslēdzu, ka prezidents atradīs argumentus, lai savas frakcijas deputātus pārliecinātu, ka vajag atbalstīt tieši Volodimiru Groismanu,” norādīja Basarabs.

Ja deputāti nepratīsies, Porošenko jau piedraudējis atlaist parlamentu. Tomēr, saskaņā ar konstitūciju,  prezidentam šobrīd nav iemesls atlaist Augstāko Radu. Parlamenta atlaišana savukārt ir pa prātam vairākām mazākām līdzšinējās koalīcijas partijām, kuras vēlās, lai tiek sarīkotas ārkārtas parlamenta vēlēšanas.

Porošenko un citi politiķi saprot, ka pirmstermiņa vēlēšanas var nest tikai lielāku nestabilitāti Ukrainā. Politisko procesu vērotāji atzīst - līdz ar jaunu premjeru politiskā situācija stabilizēsies vien uz brīdi. Varas krīzi neizdosies atrisināt kamēr Porošenko nesākšot cīnīties pret galvenajiem izaicinājumiem – korupciju.  

Daudzi notiekošajā saskata Eiromaidanā uzvarējušo spēku savstarpējas cīņas un pat piesauc 2004.gadā notikušās Oranžās revolūcijas neveiksmes, kuru dēļ pie varas atkal atgriezās prokrieviskie spēki Viktora Janukoviča vadībā.

Jaceņuks nāca pie varas ar solījumiem apkarot korupciju un īstenot reformas, lai varētu saņemt ekonomikas atjaunošanai nepieciešamo starptautisko aizdevumu. Tomēr viņa valdība tagad pati tiek apsūdzēta korupcijā un nespējā reformas īstenot.

Tas nozīmē, ka jaunajam kabinetam būs jāsaskaras ar milzu spiedienu gan no pašmāju sabiedrības, gan Rietumu partneriem. Situāciju pasliktina arī nopludinātie Panamas dokumenti, kuros atklājās Porošenko saistība ar ārzonas uzņēmumu, un Nīderlandes iedzīvotāju balsojums pret Eiropas Savienības un Ukrainas asociācijas līgumu.

Jau ziņots, ka Ukrainas parlamentā valdošā koalīcija februāra otrajā pusē zaudēja vairākumu pēc tam, kad no tās izstājās vēl viena partija. Premjerministram Jaceņukam bija jāmeklē jauni sabiedrotie. Pretējā gadījumā Ukraina varēja piedzīvot parlamenta ārkārtas vēlēšanas. 

Krīze valdošajā koalīcijā sākās pēc tam, kad pretēji gaidītajam premjers Jaceņuks izturēja uzticības balsojumu parlamentā, neskatoties uz prezidenta Petro Porošenko aicinājumu atkāpties saistībā zemo sabiedrības uzticību Jaceņuka valdībai. 

Latvijas Radio raidījumā ''Aktuālā intervija'' gaidāmās pārmaiņas Ukrainā vērtē žurnālists Imants Liepiņš.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti