NATO vadītājs norādīja, ka galīgais lēmums vēl nav pieņemts, bet notiks diskusijas ar Krievijas delegāciju. Kopš Ukrainas krīzes NATO ir pārtraukusi sadarbību ar Krieviju, tomēr tiltus nenocērtot pavisam un atstājot atvērtas dialoga iespējas.
"Mēs raugāmies uz iespēju sarīkot NATO un Krievijas padomes tikšanos," tā, tiekoties ar žurnālistiem Briselē, norādīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Kā un kad tas varētu notikt, vēl precīzi nav zināms, taču alianse neslēpj, ka būtu gatava pamazām atdzīvināt abu pušu attiecības, kurās sasalums iestājies kopš Krievijas agresijas Ukrainā.
NATO-Krievijas padomē, kas ir oficiālais abu pušu sarunu formāts, darbojas visas 28 NATO dalībvalstis, un tās pārstāv vēstnieki gan no NATO, gan Krievijas puses. Pēdējā sanāksme, turklāt visai saspringtā gaisotnē norisinājās teju pirms diviem gadiem - 2014.gada jūnijā.
Šajā laikā gan Krievija, gan NATO nav slēpušas neapmierinātību viena par otras rīcību un apmainījušās kritiskiem vārdiem.
Ukrainas konflikts joprojām nav atrisināts, un arī Eiropas Savienība nav atcēlusi sankcijas pret Krieviju, atzīstot, ka Minskas vienošanās par mierīgu konflikta noregulējumu, kas paredz ieroču atvilkšanu no frontes līnijas, robežu atbrīvošanu un citus nosacījumus, nav īstenota.
Taču, kā norāda analītiķi, Rietumi tagad cenšas iegūt Krievijas atbalstu Sīrijas krīzes risinājumā un cīņā pret džihādistu grupējumu "Islāma valsts" jeb „Daīš”. Visaktīvāk par saišu atjaunošanu ar Maskavu iestājoties Vācija.
Saskaņā ar neoficiāliem avotiem, NATO un Krievijas padomes sanāksme varētu notikt februāra beigās, pēc tam kad Briselē NATO mītnē kopā būs nākuši aizsardzības ministri, vai arī marta sākumā.
Avoti aģentūrai AFP minējuši iespēju, ka, tuvojoties jūlijā Polijas galvaspilsētā Varšavā gaidāmajam NATO līderu samitam, varētu notikt pat vairākas NATO-Krievijas padomes sēdes.
Alianses un Krievijas attiecības vēl vairāk ir sašķobījušās pēc nesenā incidenta ar NATO dalībvalsti Turciju, kad Turcijas armija notrieca Krievijas lidmašīnu, kas uz brīdi no Sīrijas bija ielidojusi Turcijas gaisa telpā. Reaģējot uz notikušo, Krievija ieviesa vairākas sankcijas pret Turciju.
Vēl nedēļas sākumā ASV Bruņoto spēku Eiropas pavēlniecība publicējusi atjaunotu versiju militārajai stratēģijai Eiropā, un tajā kā galvenā prioritāte izcelta "Krievijas agresijas atturēšana". Ziņojumā minēts, ka aizvadītais gads bijis viens no saspringtākajiem kopš Aukstā kara beigām. ASV karavīri aizvadītajā gadā veikuši lielu darbu, lai saglabātu Eiropas drošību, galveno uzmanību fokusējot uz "revanšistisko Krieviju", masu migrāciju un teroristiem, paziņojis ASV Bruņoto spēku komandieris Eiropā ģenerālis Filips Brīdlovs. Stratēģijā starp sešām galvenajām prioritātēm trim līdz pieciem gadiem ir Krievijas agresijas atturēšana.
Tikmēr NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ceturtdien ar zināmu lepnumu arī paziņoja, ka aizsardzības budžetu samazināšana NATO dalībvalstīs ir beigusies. Tomēr pagaidām vēl tikai piecas (starp tām arī Polija un Igaunija) no 28 dalībvalstīm aizsardzībai atvēl nepieciešamos 2% no iekšzemes kopprodukta.
