Par vēstnieces Linas Antanavičienes sarunas Ķīnas Ārlietu ministrijā oficiālas informācijas nav, taču Ķīna parasti pauž neapmierinātību, ja valstu augstas amatpersonas tiekas ar Dalailamu. Turklāt Lietuva pašlaik ir Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts.
Jau ziņots, ka Grībauskaite trešdien privāti tikās ar Tibetas budistu garīgo līderi Dalailamu, kurš uzturas vizītē Lietuvā. Pēc tikšanās tika izplatīts videoieraksts, kurā Lietuvas prezidente Dalailamam saka: " Ceru, ka jums patiks tikties ar cilvēkiem [Lietuvā], jo cilvēki jūs mīl. Man tas ir gods, ka varu ar jums tikties."
Dalailama trešdien sāka četru dienu vizīti Lietuvā. Tās laikā 14.dalailamam paredzēts apmeklēt Lietuvas Seimu un Viļņas mēriju, kā arī uzstāties ar lekciju. Nekādas oficiālas tikšanās Dalailamam Lietuvā nav paredzētas.
Lietuvas Seima spīkers Vīds Ģedvils ir paziņojis, ka ar Dalailamu netiksies, jo tā viņam ieteikusi rīkoties Ārlietu ministrija, savukārt premjerministrs Aļģirds Butkevičs sacīja, ka neesot saņēmis piedāvājumu tikties ar Dalailamu un esot pārāk aizņemts, lai pats iniciētu tikšanās.
Nobela Miera prēmijas laureāts Dalailama Lietuvā ieradās no Latvijas, kur uzturējās no svētdienas līdz trešdienai. Dalailama jau ir divreiz apmeklējis Lietuvu - 1991. un 2001.gadā. Lietuvu jūnijā apmeklēja arī Tibetas valdības trimdā premjerministrs Lobsangs Sangajs. Pēdējās vizītes Lietuvā laikā Dalailama tikās ar toreizējo valsts prezidentu Valdu Adamku. Viņu tikšanās tika raksturota kā "privāta saruna".
Aktīvisti trešdien Lietuvas prezidentei Daļai Grībauskaitei iesniedza vairāk nekā 6000 cilvēku parakstītu dokumentu, kurā pausts aicinājums iekļaut Tibetas jautājumu Lietuvas Eiropas Savienības (ES) prezidentūras darba kārtībā. Lietuva ir bloka prezidējošā valsts līdz 31.decembrim.
Lietuva oficiāli uzskata, ka Tibeta ir Ķīnas daļa, tomēr valsts pievienojas Eiropas Savienības aicinājumam miermīlīgi noregulēt attiecības starp Ķīnas valdību un Tibetas garīgo līderi Dalailamu un viņa pārstāvjiem.
Ķīna ir okupējusi Tibetu kopš 1951.gada un daudzkārt apsūdzēta centienos izskaust tibetiešu kultūru, īstenojot politiskas un reliģiskas represijas, kā arī veicinot ķīniešu migrāciju uz Tibetu.
1959.gadā pēc neveiksmīgas sacelšanās pret Ķīnas komunistu režīmu Dalailama bija spiests bēgt no Tibetas. Pēc bēgšanas viņš Dharamsalas pilsētā Indijā izveidoja Tibetas valdību trimdā. Dalailama uzsver, ka vēlas panākt Tibetas autonomiju, savukārt Ķīna apgalvo, ka viņš ir separātists, kas cīnās par pilnīgu Tibetas neatkarības atgūšanu, tādēļ nosoda Dalailamas vizītes jebkurā pasaules valstī.
14. dalailama Tenzins Gjaco dzimis 1935.gada 6.jūlijā. 1989.gadā viņš saņēma Nobela Miera prēmiju par centieniem panākt nevardarbīgu Tibetas atbrīvošanos, ir atteicies no savām sākotnējām prasībām piešķirt savai dzimtenei neatkarību, bet aicina uz "jēgpilnu autonomiju", lai saglabātu Tibetas kultūru, valodu un vidi. No Tibetas politiskā līdera amata viņš atteicās 2011.gadā.
