Pēc armijas gāztā un kopš jūlija sākuma arestā turētā prezidenta Mohameda Mursi pārstāvētās Musulmaņu brālības aicinājuma, piektdien Kairas ielās izgāja tūkstošiem viņa atbalstītāju. Viņi protestēja pret varas iestāžu rīcību trešdien, kad divos galvaspilsētas laukumos tika izklīdinātas vairāk nekā mēnesi ilgušās demonstrācijas, izraisot sadursmes, kurās bojā gāja vismaz 600 cilvēku.
Vardarbība izcēlās arī piektdien, un viens no karstajiem punktiem bija Ramzesa laukums Kairā, kur blakus esošā mošejā bēgot no sadursmēm patvērušies vairāki simti cilvēku. Tur ievietoti arī ievainotie un bojā gājušie. Musulmaņu brālības atbalstītāji tur pavadījuši visu nakti iebarikādējušies un drošības spēku ielenkti.
Sestdien no rīta armijas pārstāvji iegāja mošejā, lai vestu pārrunas un viņus piespiestu pamest mošeju. Kāds no mošejā esošajiem protestētājiem telefonsarunā ar ziņu aģentūru AFP sacīja, ka demonstranti pieprasa garantijas pret aizturēšanu un pret uzbrukumiem no naidīgi noskaņotu civiliedzīvotāju puses, kuri sapulcējušies pie šīs mošejas.
Piektdienas protestos, kas nodēvēti par „dusmu dienu”, piedalījās iedzīvotāji arī citās Ēģiptes pilsētās. Sadursmēs dzīvību zaudējuši vismaz 80 cilvēku.
Vairums no bojāgājušajiem ir Kairā, bet daudzi arī Aleksandrijā un citās pilsētās. Iekšlietu ministrija paziņojusi, ka arestēti 1004 Musulmaņu brālības atbalstītāji, vairāk nekā puse Kairā. Varas iestādes norāda, ka starp demonstrantiem ir bruņoti elementi, kas šauj uz drošības spēkiem un apdraud civiliedzīvotājus.
Situācija Ēģiptē saglabājas ļoti saspringta.
Galvaspilsētas ielās ir bruņu mašīnas, bloķēta pieeja arī Tahrira laukumam.
Musulmaņu brālība pēc piektdienas aicina uz jauniem protestiem. Bet uz masu demonstrācijām aicina arī pagaidu valdības atbalstītāji, kuriem jūnija nogalē protestos pret Mursi ielās izdevās izvest desmitiem tūkstošu cilvēku.
Ēģiptes armijas rīcība izpelnījusies plašu starptautisku nosodījumu un bažas. Francija un Lielbritānija piektdien paziņoja, ka Kairai ir jānosūta „spēcīgs vēstījums”, tai pieprasot pārtraukt „vardarbību un represijas”, un cienīt cilvēktiesības. Arī Vācija norādīja, ka pārskatīs attiecības ar Ēģipti. Bet Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Ketrina Eštone aicina kopienas valstis vienoties par „atbilstošiem pasākumiem” pret Kairu.
Savukārt Ēģiptes pagaidu valdība pārmetumus kategoriski noraida. Sarunā ar ziņu kanālu „Euronews” ārlietu ministrijas pārstāvis Badrs Abdelati brīdināja ārvalstis neiejaukties: „Mēs aicinām pasauli un Eiropas valstis veidot savu nostāju un paziņojumus balsoties uz to, kas patiešām notiek mūsu valstī. Mums nākas atvairīt bruņotu radikāļu uzbrukumus, kas terorizē mūsu pilsoņus Kairas ielās un citviet. Mēs kategoriski noraidām jebkādu iejaukšanos Ēģiptes iekšējās lietās. Diemžēl, tas ir tas, ko mēs redzam Turcijas amatpersonu izteikumos un rīcībā, kuru mērķis ir sabiedrības viedokli pavērst pret Ēģipti, vienlaikus ignorējot Ēģiptes iedzīvotāju gribu.”
Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdogans ceturtdien aicināja sasaukt ANO Drošības padomes sēdi saistībā ar Ēģiptes varasiestāžu rīcību, ko viņš nodēvēja par slaktiņu.
