Piektdien vēsturiskas tikšanās laikā Korejas pierobežas ciematā Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas līderi vienojās pārtraukt naidīgās darbības pierobežā, sākt sadarbību un panākt Korejas pussalas atbrīvošanos no kodolieročiem, lai arī neizdevās vienoties par konkrētu laiku un atbruņošanās soļiem.
Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka skaļruņus noņems otrdien, 1. maijā, mediju klātbūtnē. Ministrija arī apliecināja, ka Seula sagaida tādu pašu rīcību no Phenjanas puses, vēsta "Reuters".
Dienvidkoreja izslēdza skaļruņus jau pirms piektdienas samita pārrunām, un Ziemeļkoreja atbildēja, aizturot savas propagandiskās pārraides.
Abas Korejas ir iesaistījušās aukstajā karā kopš Ziemeļkorejas ceturtā kodolieroču izmēģinājuma 2016.gada sākumā. Seula sāka pārraidīt pret Phenjanu vērstas pārraides pierobežā izvietotos skaļruņos, savukārt Phenjana reaģēja ar savām pārraidēm un pret Dienvidkoreju vērstas propagandas izplatīšanu.
Seulas paziņojums izskanējis dienu pēc tam, kad Kims Čenuns samita laikā tika pateicis Dienvidkorejas prezidentam Mūnam Džeīnam, ka slēgs savā valstī vienīgo zināmo kodolieroču izmēģinājumu vietu un ka šajā procesā ļaus piedalīties ekspertiem un žurnālistiem.
Samits ir stiprinājis Dienvidkorejas uzticību Ziemeļkorejai, lai arī samitā pieņemtā deklarācija atstāj daudz neatbildētu jautājumu – piemēram, par to, ko īsti nozīmē “denuklearizācija” un kā plānots to panākt.
Daudz kas ir atkarīgs no Kima tikšanās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, kurš apgalvo, ka tikšanās varētu notikt turpmākajās trīs līdz četrās nedēļās.
Lai par jebko vienotos ar ASV, nepieciešams Ziemeļkorejas apliecinājums, ka tā spers “neatgriezeniskus soļus”, lai slēgtu kodolieroču programmu, teicis ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo.
Diplomātiskajās aprindās valda nemiers, jo Ķīna ir paziņojusi, ka maija sākumā sūtīs vienu no valdības labākajiem diplomātiem Vanu Ji vizītē uz Ziemeļkoreju. Ķīna ir Ziemeļkorejas galvenais sāncensis.
