Pusdiena

Pusdiena 10.03.2017

Pusdiena

No amata atceļ Dienvidkorejas prezidenti; ielās izceļas sadursmes

Pēc debatēm par Tusku ES līderi pievēršas diskusijām par Eiropas nākotni

Pēc debatēm par Tusku ES līderi pievēršas diskusijām par Eiropas nākotni

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem un 7 mēnešiem.

Briselē sākas Eiropas Savienības (ES) līderu otrā sanāksmes diena, kuras centrā ir ES nākotne. Jau pēc dažām nedēļām Itālijas galvaspilsētā Romā valstu vadītāji tiksies svinīgā sanāksmē, kas būs veltīta Romas līguma 60. gadadienai. Tā bija vēsturiska vienošanās, kas lika pamatus ES kopējam tirgum. Tagad Romā plānots pieņemt deklarāciju par ES nākotni jau pēc Lielbritānijas aiziešanas no bloka.

„Latvija nav gatava eksperimentiem, ES līgumu pārskatīšanai,” norāda premjerministrs Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība), bilstot, ka Latvija izskatīs dažādus piedāvājumus.

Pēc emocionālām sarunām, kurās ES dalībvalstu līderi uz atkārtotu pilnvaru termiņu Eiropadomes prezidenta amatā ievēlējuši Donaldu Tusku, viņa paša dzimtajai Polijai kā vienīgajai valstij paliekot pie galda, kas iebildusi pret šo soli, ES līderi piektdien, 10.martā, pievēršas Eiropas kopējai nākotnei. Ceturtdien notikušais ar Poliju teju simboliski vēlreiz apliecina, ka ne visos jautājumos bloka dalībvalstis ir vienotas.

Jau pēc dažām nedēļām Itālijas galvaspilsētā Romā valstu vadītāji tiksies svinīgā sanāksmē, kas būs veltīta Romas līguma 60. gadadienai. Tā bija vēsturiska vienošanās, kas lika pamatus ES kopējam tirgum. Tagad Romā plānots pieņemt deklarāciju par ES nākotni jau pēc Lielbritānijas aiziešanas no bloka.

Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera aizvadītajā nedēļā uzrunā Eiropas Parlamentam izklāstītā „Baltā grāmata” ir deklarācijas sākuma punkts, kuras tapšanas procesā EK līderis aicina valstīm no pieciem dažādiem ES turpmākās attīstības ceļiem izraudzīties vienu un visiem vispieņemamāko.

Pirmais - piedāvā Eiropai palikt kā līdz šim, otrais – koncentrēties uz vienoto tirgu, ja dalībvalstis nespēs kopīgi un apņēmīgi rīkoties tādās jomās, kā migrācija, drošība, aizsardzība, trešais scenārijs - vienots virziens, bet atšķirīgi ātrumi. Dalībvalstis, kas ir gatavas virzīties uz priekšu, to dara, bet parējās var iesaistīties, kad vēlas. Ceturtais scenārijs - kolektīva rīcība konkrētās jomās, tās, kurās tas nav iespējams, atstājot nacionālajām valdībām, un piektais – „Pilna ātruma Eiropa”, kas būtu dziļāka valstu integrācija un vairāk pilnvaru, resursu un lēmumu pieņemšanas tiesību visās jomās.

Uz vairāku ātrumu Eiropu patlaban mudina lielās ekonomikas - Vācija, Itālija, Francija, Spānija, Beļģija, Luksemburga, Nīderlande, bet piesardzīgas pret šo ideju ir Ziemeļu, Centrālās un arī Austrumeiropas valstis, bažījoties, ka šāda pieeja var veicināt bloka saskaldīšanos un dažu nostumšanu malā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti