Pēc Beļģijas aresta Krievijas īpašumiem Maskava brīdina par atbildes soļiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Pēc Krievijas valsts aktīvu iesaldēšanas Beļģijā, Maskava brīdinājusi Beļģiju, ka var spert attiecīgus atbildes soļus attiecībās uz tās īpašumiem Krievijā. Bijušo Krievijas naftas koncerna „Jukos” akcionāru kompensāciju lietā aresti esot uzlikti Krievijas valsts īpašumiem un aktīviem arī Francijā un Austrijā. Tostarp attiecībā uz valsts televīzijas kanālu „Russia Today.” Bijušo akcionāru pārstāvis norādījis, ka sekot var arī Lielbritānija, ASV un citas valstis.

Pēc vēstīm, ka Beļģijā un, kā tika ziņots vēlāk, arī Francijā un Austrijā arestēti Krievijas uzņēmumu īpašumi, Maskavā uz pārrunām ārlietu ministrijā tika izsaukts Beļģijas vēstnieks. Saskaņā ar Krievijas ārlietu ministrijas paziņojumu, vēstniekam norādīts, ka

Maskava šādus Beļģijas varasiestāžu soļus uzskata par „atklāti nedraudzīgu rīcību, vispārpieņemto starptautisko tiesību normu rupju pārkāpumu”, un pieprasa īpašumu arestus atcelt.

Saskaņā ar paziņojumu, skarta arī Krievijas vēstniecība Briselē un pārstāvniecības Eiropas Savienībā un NATO galvenajā mītnē.

Ārlietu ministrija brīdinājusi - ja netiks nodrošināta Krievijas iestāžu un uzņēmumu darbība, tad Maskava izskatīs jautājumu par „adekvātu soļu speršanu attiecībā uz Krievijas Federācijā esošo Beļģijas Karalistes īpašumu, tostarp, Beļģijas vēstniecības īpašumu Maskavā, kā arī [Beļģijas] juridisko personu [īpašumu]”.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pirms tam bija paziņojis, ka ar radušos situāciju jātiek galā tiesas ceļā, un Maskava apņēmusies šādā veidā apstrīdēt īpašumu arestus gan Beļģijā, gan Francijā.

Precīza vērtība aktīviem, kam uzlikts arests, nav zināma. Krievijas ekonomikas ministrs Aleksejs Uļukajevs sacīja - pagaidām tā ir „nenozīmīga”, bet pauda bažas, ka līdzīgi soļi varētu tikt sperti citviet.

Jau pagājušā gada vasarā Hāgā bāzētā arbitrāžas tiesa uzlika par pienākumu Krievijas valstij izmaksāt bijušajiem naftas kompānijas “Jukos” akcionāriem kopsummā aptuveni 50 miljardus ASV dolāru par savulaik nelikumīgi pārņemtajiem kompānijas aktīviem. Prasību iesniedza holdingu kompānija „GML”, kas pieder bijušajiem „Jukos” akcionāriem, tomēr bijušais naftas giganta vadītājs Mihails Hodorkovskis vairs nav starp akciju turētājiem, un līdz ar to nav iesaistīts.

Kremlis nepiekrīt un kompensācijas attiecies maksāt. Gadu vēlāk Beļģijā un Francijā arestēti Krievijas īpašumi.

Krievijas mediji ziņoja, ka Beļģijā tas skāris arī valstij piederošos medijus, tostarp telekanālu „Russia Today”, kas tiek dēvēts par Kremļa ruporu, un ziņu aģentūru TASS.

TASS pārstāvis aģentūrai AFP norādījis, ka tās īpašums „pieder Krievijai, un līdz ar to pašreizējā situācija skar [arī šo aģentūru]”. Bet Beļģijas ārlietu ministrija uzsvēra, ka īpašumu un aktīvu arestus uzlikuši tiesu izpildītāji, un valdība neiejaucās.

Bijušo „Jukos” akcionāru holdingu kompānijas „GML” vadītājs Tims Osborns apstiprinājis, ka savukārt Francijā iesaldēti konti aptuveni 40 bankās, tas skāris arī astoņas vai deviņas ēkas. Viņš norādījis, ka viena no tām ir ēka, kurā atrodas „Russia Today” birojs Parīzē.

Krievijas valsts aktīvi esot arestēti arī Austrijā- to Krievijas ziņu aģentūrai „RIA Novosti” apstiprinājis Austrijas vēstnieks, ziņo radiostacija „Eho Moskvi.” Vairāk detaļu gan nav zināms.

Holdingu kompānijas „GML” vadītājs Osborns tikmēr paziņojis, ka attiecīgu tiesvedību process „jau aizsākts arī Lielbritānijā un Savienotajās Valstīs, un sekos arī citas valstis”. Viņš skaidroja, ka gaidot iznākumu „Jukos” kompensāciju lietā, likumi Beļģijā un Francijā tur ļāva vieglāk iesaldēt aktīvus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti