Tramps kritizē Parīzes klimata līgumu
Tikai dažas nedēļas ir pagājušas kopš brīža, kad ASV prezidents Donalds Tramps negaidīti paziņoja par Amerikas Savienoto Valstu (ASV) izstāšanos no Parīzes klimata līguma. Tramps paziņoja, ka Parīzes vienošanās nav tik daudz par cīņu pret klimata pārmaiņām, cik par citu valstu vēlmi iegūt finansiālas priekšrocības pār ASV.
ASV prezidents paziņoja, ka gandrīz 200 valstu parakstītā vienošanās Savienotajām Valstīm uzliek drakoniskus finansiālos un ekonomiskos šķēršļus.
Komentējot šādu Vašingtonas nostāju, Eiropas Savienības ārlietu ministri kopīgā paziņojumā pauduši nožēlu par ASV vienpusējo lēmumu, norādot, ka šajā izaicinošajā laikā Parīzes vienošanās ļāva valstīm sanākt kopā. Tieši tāpēc ES palikšot uzticīga Parīzes klimata līgumam, kurā noteiktie uzdevumi un mērķi nav no jauna apspriežami.
Tieši tāpēc pasaule arī turpmāk varot rēķināties ar Eiropas Savienības vadošo lomu cīņā pret klimata pārmaiņām.
ES vides ministri sola no līguma neatkāpties
Aizvadītajā nedēļā uz tikšanos bija pulcējušies arī Eiropas Savienības vides ministri. Kā paziņojis Eiropadomes prezidējošās valsts Maltas ilgspējīgas attīstības, vides aizsardzības un klimata pārmaiņu ministrs Hosē Herrera, ES joprojām ir apņēmības pilna līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcas efektu radošo gāzu emisijas vismaz par 40 procentiem, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. Šāds mērķis tika apstiprināts 2015. gadā, un šāda ES un tās dalībvalstu apņemšanās ir iekļauta arī Parīzes klimata līgumā. Herrera norādījis, ka šo mērķu sasniegšanai par 43 procentiem tiks veikti samazinājumi emisiju tirdzniecības shēmas aptvertajos sektoros un par 30 procentiem tajos sektoros, kur šī shēma nedarbojas.
Eiropas Savienības uzticību parīzes līgumam uzver arī par klimata politiku un enerģētiku atbildīgais komisārs Migels Ariass Kanjete:
''Pēdējo divu nedēļu laikā Eiropas Savienība ir likusi skaidri noprast, ka Eiropas Savienība turpinās būt vienota Parīzes klimata līguma aizstāvībā. Arī G7 grupas vides ministru tikšanās laikā sešu valstu pārstāvji skaidri paziņoja, ka virzīsies uz priekšu un ieviesīs Parīzes vienošanos ātri un efektīvi. Vēlāk šajā nedēļā Eiropas Savienības līderi apspriedīs arī AV izstāšanās politiskās sekas.
Šodien mūsu vēstījums ir skaidrs un spēcīgāks kā jebkad iepriekš – Eiropa ir uzticīga Parīzei.''
Vides ministru tikšanās laikā tika spriests arī par ES Rīcības plānu dabai, cilvēkiem un ekonomikai, kas paredzēts Dzīvotņu direktīvas un Putnu direktīvas praktiskās īstenošanas uzlabošanai, kā arī ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas mērķu sasniegšanai. Par vidi, jūraslietām un zivsaimniecību atbildīgais komisārs Karmenu Vella apspriestos jautājumus raksturojis ļoti īsi:
''Ja man būtu īsumā jāraksturo mūsu piedāvājumi, es to darītu četros vārdos: vadība, dialogs, fondi un līdzdalība. Mums ir nepieciešams labāk vadīt reālo plāna ieviešanu dzīvē, darot to caur atvērtu dialogu un efektīvi izmantojot pieejamos fondus, kā arī balstoties uz atvērtu un iesaistošu procesu.''
Atsevišķas valstis grib sabotēt Enerģijas efektivitātes direktīvu un Ēku energoefektivitātes direktīvu
Lai arī Eiropas Savienība pēc ASV izstāšanās no Parīzes klimata līguma ir solījusi uzņemties globālā līdera lomu, simtprocentīgas vienprātības nav arī dalībvalstu vidū. Tā, piemēram, izdevums „Euractive” ziņo, ka atsevišķas valstis cenšoties sabotēt Enerģijas efektivitātes direktīvu un Ēku energoefektivitātes direktīvu.
Abām šīm direktīvām ir ļoti nozīmīga loma Parīzes līgumā izvirzīto mērķu sasniegšanai, jo energoefektivitātei ir jānodrošina aptuveni puse no oglekļa dioksīda apjomu samazinājuma. Gadījumā, ja šis mērķis netiek sasniegts, ir jānodrošina divtik liels atjaunojamās enerģijas apjoms.
Tā, piemēram, Čehija pašlaik cenšoties panākt, lai Enerģijas efektivitātes direktīvā noteiktais 1,5 procentu lielais enerģijas ietaupīšanas apjoms tiktu samazināts līdz 0,4 procentiem. Savukārt Polija vēloties panākt, lai Ēku energoefektivitātes direktīva tiktu pārskatīta nevis 2030., bet gan 2040. gadā. Arī prezidējošā valsts Malta vēloties panākt energoefektivitātes mērķu samazinājumu.
Kā ''Euractive'' atgādina ''Renovate Europe'' kampaņas direktors Adrains Džoiss - energoefektivitātes nozīmīgumu nedrīkst nenovērtēt, jo mūsu ēkas rada aptuveni piekto daļu no visas pasaules CO2 piesārņojuma. Laika posmā no 1990. līdz 2010. gadam šie apjomi ir dubultojušies, un tie var dubultoties vēlreiz līdz 2050. gadam. Džoiss atgādina, ka pavisam nesen 300 uzņēmēju koalīcija ir brīdinājusi Eiropu, ka tai neizdosies sasniegt Parīzes klimata līgumā izvirzītos mērķus, ja netiks strauji celta ēku efektivitāte. Adrians Džoiss arī uzsver, ka dalībvalstīm būtu jāprasa, kā un vai vispār tās gatavojas izpildīt savas saistības, ko tās ir uzņēmušās, parakstot Parīzes klimata vienošanos.
