"Ciniska un bezatbildīga rīcība," tā Itālijas lēmumu atteikt franču aktīvistu kuģim "Aquarius" ar vairāk nekā 600 lielākoties Āfrikas migrantiem uz klāja ienākt valsts ostās nodēvēja Francijas prezidents Makrons. Migranti bija ceļā no Lībijas uz Eiropu, kad viņus Vidusjūrā uzņēma franču aktīvistu kuģis.
Makrons pretī saņēma itāļu pārmetumus par liekulību. Itālijas valdība sacīja, ka tai šobrīd vairs nav spēka iznest migrācijas slogu un galu galā arī pārējām ES dalībvalstīm vajadzētu darīt vairāk. Roma Makrona vārdus ļoti ņēma pie sirds. Itālijas Ārlietu ministrija izsauca pie sevis Francijas vēstnieku un atcēla abu valstu ekonomikas ministru tikšanos.
Makronam raksturīgi, ka viņš savus pretiniekus neiedzen stūrī ar nikniem ierakstiem sociālās saziņas vietnē "Twitter", bet krīzes brīžos zvana un aicina ciemos. Tā arī šoreiz.
Itālijas premjerministrs Konte ir ieradies Elizejas pilī Parīzē, kur kopā ar Francijas prezidentu pie pusdienu galda apspriesta migrācijas krīze un ko galu galā darīt.
Itālija un Grieķija ir tās ES dalībvalstis, kas patlaban uzņem visvairāk migrantu, patvēruma lūdzēju un bēgļu. Konte, kurš pavisam nesen ir nodevis premjera zvērestu, vada eiroskeptisku un labēji radikālu valdību, kas saviem vēlētājiem ir apsolījusi ierobežot migrācijas plūsmu un tagad to īsteno dzīvē.
Kuģi "Aquarius", uz kura atradās arī sievietes un bērni, pēdējā brīdī pieteicās uzņemt Spānija, Valensija, un tagad tas ir ceļā turp un gatavojas ierasties svētdien. Francija ir arī paziņojusi, ka ir gatava uzņemt cilvēkus pie sevis, ja vien viņi atbildīs patvēruma meklētāju prasībām. Taču ar to migrācijas plūsma uz Itāliju nebeigsies. Vēl trešdien Itālija tomēr ir atļāvusi Itālijas ostās uzņemt migrantu kuģi ar 900 cilvēkiem uz klāja.
ES pozīcija par to, kā veidot migrācijas politiku, joprojām ir sašķelta. Nodoms likt, lai visas valstis sadala slogu, arvien nepiepildās.
Pēc tam, kad Itālija atteicās uzņemt "Aquarius" kuģi un Itālijas iekšlietu ministrs Mateo Salvīni to nodēvēja par kruīzu, Ungārijas valdība to uzteica kā pareizu rīcību, kā kāds beidzot ir rīkojies prātīgi.
Pašu Ungāriju kopā ar Poliju un Čehiju Eiropas Komisija ir iesūdzējusi tiesā par to, ka tās nav ievērojušas cilvēku uzņemšanas kvotu sistēmas nosacījumus. Bija paredzēts, ka dalībvalstis sadalīs 120 000 bēgļu, lielākoties no Sīrijas. Ungārija nav uzņēmusi nevienu, Polija neuzņem jau divus gadus, bet Čehija ir atteikusies to darīt kopš augusta. Arī vēl virkne citu valstu nav apmierinātas ar situāciju.
Paredzams, ka migrācija būs viens no aktuālākajiem jautājumiem ES līderu sanāksmē Briselē, kas notiks jūnija nogalē – 28.un 29.jūnijā, un Francijas prezidenta saruna ar Itālijas premjerministru būs centieni gatavoties diskusijām, kas solās būt smagas.
ES šobrīd arī kaldina plānus, kā vairāk palīdzēt migrantu izcelsmes valstīm, to ekonomikai, radīt jaunas darbavietas, investēt drošībā, lai atturētu cilvēku plūsmu uz Eiropu.
