Pēc apšaudes Malmē Dānija ieviesīs pagaidu pārbaudes uz robežas ar Zviedriju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Dānijas varasiestādes ir nolēmušas šonedēļ atjaunot pagaidu pārbaudes uz robežas ar Zviedriju. Tas tiek darīts, lai ierobežotu organizētās noziedzības izplatību, kas nāk no šīs valsts. Šogad gan Dānijas galvaspilsētas Kopenhāgenas, gan Zviedrijas dienvidu pilsētas Malmes apkaimē ir notikuši vairāki sprādzieni un apšaudes.

Pēc apšaudes Malmē Dānija ieviesīs pagaidu pārbaudes uz robežas ar Zviedriju
00:00 / 03:09
Lejuplādēt

Aizvadītajā sestdienā notikusī apšaude Zviedrijas dienvidu pilsētā Malmē, kuras laikā pie picērijas bojā gāja 15 gadus vecs pusaudzis, ir likusi Dānijas policijai izšķirties par robežkontroles atjaunošanu. Tiek uzskatīts, ka šī slepkavība varētu būt saistīta ar attiecību kārtošanu starp noziedznieku bandām.

Ir zināms, ka dokumentu pārbaudes uz Dānijas un Zviedrijas robežas notiks izlases kārtībā. Policisti ir sākuši apstādināt gan automašīnas, kas šķērso Oresundas tiltu, gan pārbaudīt vilcienu un prāmju pasažierus. Dānijas policijas pārstāve Lene Franka solīja, ka kārtības sargi darīšot visu iespējamo, lai mazinātu pasažieru neērtības. Pārbaudes esot vērstas pret organizētās noziedzības pārstāvjiem, kuri ir saistīti ar sprāgstvielām, ieročiem vai narkotikām.

Kopš februāra Kopenhāgenā ir notikuši 13 sprādzieni. Tostarp augustā sprādziens nogranda pie Dānijas nodokļu dienesta ēkas. Policija uzskata, ka tajā ir vainojami Zviedrijas noziedzīgā grupējuma pārstāvji. Malmes nevalstiskās organizācijas "Fryshuset" pārstāve Sigruna Sigurdsone intervijā Zviedrijas Radio sacīja, ka viņas redzeslokā regulāri nonāk gados jauni imigranti, kuri kļūst par vieglu ēsmu noziedzīgiem grupējumiem.

“Es katru dienu satieku jauniešus, kuri ir iesaistīti tādās vai citās kriminālās darbībās. Es te nerunāju par smagiem noziegumiem. Bet, piemēram, daži tirgo narkotikas, lai palīdzētu savai ģimenei. Turklāt pēdējā laikā ir parādījies vairāk jauno afrikāņu, kuri ierodas vienatnē un tad iesaistās narkotiku tirdzniecībā. Es nezinu, kurš var par viņiem parūpēties," tā Sigurdsone.

Jauniešu atbalsta organizācijas pārstāve uzskata, ka noziedzības pieaugums varētu būt saistīts ar neveiksmīgu Zviedrijas integrācijas politiku.

“Mēs Zviedrijā ne visai labi mākam iekļaut cilvēkus sabiedrībā. Es domāju, ka notikušais ir tam sekas. Mēs neesam integrējuši mūsu iebraucējus, kuri ir ieradušies sākot no 90. gadiem un līdz šim brīdim. Ja 60., 70. un 80. gados visi, kas ieradās Zviedrijā, uzreiz ieguva darba atļauju un arī darbu, tad šobrīd tas tā nenotiek. Jaunieši jūtas, ka viņi nevienam nav vajadzīgi, ka neviens viņos neieklausās. Un tas veicina atstumtību," pauda Sigurdsone.

Vairāki sprādzieni šogad ir notikuši arī Malmē. Tas ir licis Zviedrijas opozīcijai pieprasīt iekšlietu ministra demisiju. Savukārt Zviedrijas valdība ir nākusi klajā ar 34 punktu programmu cīņai ar organizēto noziedzību. Citu priekšlikumu starpā tiek piedāvāts vienkāršot kratīšanas nosacījumus un atvieglot piekļuvi šifrētai telefonu sarakstei.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti