Pēcpusdiena

Valodniece:„Latgaliešu rakstu valoda pelnījusi, lai tiktu ievērotas gramatikas normas"

Pēcpusdiena

Latvijā 54,6% uzņēmēju sagaida ekonomiskās aktivitātes samazināšanos nākamajos mēnešos

Krievija, iespējams, lietojusi ķīmisko ieroci Mariupolē

Pēc aizdomām par ķīmisko ieroču lietošanu Mariupolē pētnieks uzsver – sabiedrības atbildība ir vērsties pret to

Ķīmisko masu iznīcināšanas ieroču lietošanas mērķi ir visnecilvēcīgākie, un starptautiskajai sabiedrībai jāvēršas pret tiem, kas šādus ieročus izmanto, intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” sacīja atbildība ir vērsties pret šādu ieroču izmantotājiem Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Aizsardzības un militāro tehnoloģiju pētniecības centra vadītājs Juris Ķiploks laikā, kad izskan ziņas, Krievijas karaspēks, iespējams, lietojis ķīmisko ieroci pret militārpersonām un civiliedzīvotājiem Mariupolē.

Ķīmiskie ieroči ir vieni no lētākajiem un iedarbīgākajiem ieročiem. Mūsdienas tos vairāk lieto nepakļāvīgo pakļaušanai, sacīja Ķiploks.

Taču lielākā problēma ar šiem ieročiem ir tā, ka ķīmiskajiem ieročiem tāpat kā visiem masu iznīcināšanas ieročiem ir neselektīva darbība. “Tātad iet bojā viss, kas nonāk šo ieroču darbības zonā. Tas ir pats nehumānākais mērķis.  Armijas, cīnoties viena pret otru, izmanto dažādus ieročus. Bet šeit iet bojā viss, ne tikai cilvēki, – arī dzīvnieki, arī dzīvā daba,” skaidroja Ķiploks.

Tāpat problēmas rada tas, ka šīs vielas var saglabāties vidē.

Lai gan esot diezgan skaidri aprakstīts, kas ir ķīmiskie un masu iznīcināšanas ieroči, šī klasifikācija var mainīties. “Ļoti plašas dažādu vielu grupas. Sākot no hlora gāzes vai mums ļoti pazīstamais amonjaks. Ja to izmanto pret iedzīvotājiem, tā kļūst par kaujas vielu. Tātad ne gluži pati viela, bet tās izmantošanas raksturs nosaka to, ka tas ir ķīmiskais ierocis vai gluži otrādi – mēslojums lauksaimniecībā,” norādīja pētnieks.

Gadījumos, kad ķīmiskie ieroči tiek lietoti, starptautiskajai sabiedrībai būtu nopietni jāvēršas pret to. “Šeit ir sabiedrības atbildība un lēmums vērsties ar visiem iespējamiem līdzekļiem pret masu iznīcināšanas ieroču izmantotājiem,” sacīja Ķiploks.

KONTEKSTS:

Ukrainas brīvprātīgo pulks  "Azov", kas piedalās Mariupolē aizstāvēšanā, paziņoja, ka Krievijas karaspēks ir lietojis ķīmisko ieroci pret militārpersonām un civiliedzīvotājiem pilsētā, nometot to no bezpilota lidaparāta. Neatkarīga apstiprinājuma šai informācijai nav, to patlaban pārbauda rietumvalstu eksperti. 

"Azov" ziņoja, ka no šīs vielas cietušajiem ir elpošanas nepietiekamība un sindroms, kas provocē traucējumus asinsvadu sistēmas darbībā. Starptautiskā brīvprātīgo kustība "InformNapalm" vēstīja, ka lietotā viela varētu būt zarīns.

Tikmēr britu ķīmisko ieroču pētnieks Dens Kašeta norādījis, ka Mariupoles pilsētas aizstāvju saindēšanos varēja izraisīt arī karadarbība industriālā vidē, kur ir daudz dažādu indīgu vielu. Tādēļ nevajadzētu steigties izdarīt secinājumu, ka Krievija pret ukraiņu karavīriem izmantojusi aizliegtos ķīmiskos ieročus.

Rietumi jau iepriekš pauduši bažas, ka Krievija var ķerties pie ekstrēmākām uzbrukuma metodēm, tostarp ķīmiskajiem ieročiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt