ĪSUMĀ:
- Zviedrijā pirms 34 gadiem tika nogalināts premjers Ūlofs Palme.
- Tagad Zviedrijas policija oficiāli izbeigusi slepkavības izmeklēšanu.
- Izmeklētāji paziņojuši, ka premjera slepkava ir noskaidrots.
- Slepkava esot bijis 2000.gadā pašnāvību izdarījušais Stīgs Engstrems.
- Engstrems pinās liecībās un ilgu laiku tika uzskatīts tikai par vienu no lieciniekiem.
59 gadus veco Zviedrijas premjerministru, toreizējo Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas līderi Ūlofu Palmi kāds uzbrucējs ar šāvieniem mugurā nogalināja 1986. gada 28. februārī. Tas notika brīdī, kad premjers pēc kinoteātra apmeklējuma kopā ar sievu Līsbeti gāja pa ļaužu pilnu Stokholmas ielu. Uzbrukumā tika ievainota arī viņa sieva. Tieši todien premjers bija atsaucis sev nozīmēto apsardzi, kas, iespējams, būtu varējusi viņu paglābt.
Palmes slepkavība tolaik izraisīja šoku Zviedrijas sabiedrībā un satricināja Zviedrijas kā miermīlīgas un drošas valsts tēlu, kur politiķi sabiedrībā var atrasties, neraizējoties par savu drošību.
Palmes lietā nopratināti vairāk nekā 10 000 cilvēku un vairāk nekā 130 uzņēmušies atbildību par šo noziegumu. Vēlāk Palmes sieva kā šāvēju identificēja sīku noziedznieku un narkomānu Kristeru Petešsonu (Christer Pettersson), kurš tika notiesāts par Palmes slepkavību. Taču spriedums vēlāk tika atcelts, un slepkavība atkal ieguva neatklāta nozieguma statusu. Petešsons nomira 2004. gadā, bet Palmes atraitne aizgāja mūžībā 2018. gadā.
Izmeklētāji par Palmes slepkavību turējuši aizdomās pat kurdu separātistu organizāciju “Kurdistānas Strādnieku partija”, Zviedrijas armiju un policiju un Dienvidāfrikas Republikas slepeno dienestu.
Lai izmeklēšanu varētu turpināt, Zviedrijai 2010. gadā pat nācās daļēji atcelt noilgumu. 2017. gadā lietu pārņēma prokurors Kristers Petešsons (Krister Petersson) un kā iespējamo aizdomās turamo sāka izmeklēt zviedru Stīgu Engstremu jeb kā viņu iesauca mediji – „”Skandia” vīru”. Šāda iesauka radās, jo viņš strādāja apdrošināšanas firmas „Skandia” ēkā līdzās nozieguma vietai slepkavības vakarā. Viņš tika izvaicāts arī izmeklēšanas sākumā, taču policija viņu uzskatīja par neuzticamu, jo viņš vairākas reizes mainīja savu stāstu.
Kā tagad skaidroja galvenais prokurors, vairāki liecinieki redzējuši Engstremu nozieguma vietā, aprakstot, kā viņš tobrīd bija ģērbies. Arī Engstrems piezvanījis policijai un sniedzis uzbrucēja aprakstu, taču tas atšķīries no citu liecinieku sniegtā apraksta.
Tieši viņu galvenais prokurors vaino premjera slepkavībā: “Sīkāk aplūkojot to, kas viņš bija, varam secināt, ka viņš mācēja apieties ar ieroci un viņš bija šaušanas kluba biedrs. Viņš arī apgrozījies aprindās, kur valdīja spēcīga kritika pret Palmi. Radi un cilvēki, kas viņu zināja, aprakstīja viņu kā ļoti negatīvi noskaņotu pret premjeru un viņa politiku. Tāpat viņam bijušas problēmas ar parādiem un alkoholu.”
Izmeklēšanas gaitā pārbaudīti teju 800 ieroču, bet slepkavībā izmantotais revolveris tā arī nav atrasts. Prokurors norādīja, ka nevar sniegt detaļas par uzbrucēja motīviem. Nav arī pilnīgi skaidrs, vai uzbrucējs darbojies viens vai tā bijusi daļa no plašākas sazvērestības.
Palmes dēli prokurora versiju kopīgā paziņojumā nodēvēja par pārliecinošu un ticamu.
Ņemot vērā to, ka Engstrems 2000. gadā 66 gadu vecumā nomira, Petešsons nevar viņam izvirzīt apsūdzības vai izvaicāt viņu. Tāpēc izmeklēšanu nolemts slēgt.
Slepkavības vietā ap piemiņas plāksni trešdien, 10. jūnijā, gulst ziedi. Šī tiek dēvēta par vienu no visu laiku apjomīgākajām izmeklēšanām pasaulē. Tā noteikti ir garākā un dārgākā izmeklēšana Zviedrijas vēsturē. Vairāk nekā trīs desmitgades garajā procesā visu lietas materiālu glabāšanai nācās atvēlēt 250 plauktus, no kuriem 11 aizņēma video un audio ieraksti. Visi izmeklēšanas faili tikai nesen tika digitalizēti.
