ĪSUMĀ:
- Amazones reģionā trūkst priesteru.
- Tāpēc pagājušajā gadā notikusī bīskapu sinode ierosināja izņēmuma kārtā attālākajās draudzēs atļaut par mācītājiem kļūt gados vecākiem un precētiem vīriešiem.
- Francisks neatbalsta precētu mācītāju apstiprināšanu amatā attālās Amazones draudzēs.
- Francisks rosinājis pievērst lielāku uzmanību arī sociālajai un ekoloģiskajai situācijai Amazones reģionā.
- Katoļu baznīcas doktrīnā priesteru celibāts nav iekļauts, taču kā obligāta prasība tas tiek ievērots jau kopš 11. gadsimta.
- Francisks ir aicinājis Amazones reģionā lielāku atbildību uzņemties ticīgām sievietēm un misionāriem.
- Pāvests arī atvainojies par noziegumiem, kas pastrādāti pret vietējiem iedzīvotājiem Amerikas iekarošanas laikā.
Pagājušā gada oktobrī Vatikānā pulcējās 184 bīskapu sinode, lai spriestu par katoļu baznīcas nākotni Amazones reģionā. Reģiona pārstāvji bija norādījuši, ka mācītāju trūkuma dēļ draudzēm ir grūtības noturēt dievkalpojumus katru nedēļu un atsevišķos gadījumos ticīgie savus preisterus redzot pat tikai reizi gadā.
Tāpēc tika ierosināts attālākajās draudzēs atļaut par mācītājiem kļūt gados vecākiem un precētiem vīriešiem. Tiem gan būtu jābūt īpaši cienītiem vīriem, kas nāktu, vēlams, no vietējām ciltīm. Šim bīskapu aicinājumam bija nepieciešams iegūt pāvesta apstiprinājumu.
Celibāts katoļu baznīcā ir vēsturiski viens no stingrākajiem, bet arī viens no pretrunīgāk vērtētajiem jautājumiem. No vienas puses, Katoļu baznīcas doktrīnā priesteru celibāts nav iekļauts, taču kā obligāta prasība tas tiek ievērots jau kopš 11. gadsimta. Izņēmums ir vien precēti anglikāņu mācītāji, kuri pēc pāriešanas katoļticībā drīkst saglabāt arī savas sievas.
Pēc pāvesta Franciska stāšanās amatā aktualizējās diskusijas par to, vai celibāta noteikumus nevajadzētu mīkstināt.
Vēl pagājušā gada janvārī pāvests Francisks norādīja, ka brīvprātīgu celibātu nevajadzētu atļaut, taču izteicās, ka varētu domāt par atsevišķiem izņēmumiem, piemēram, attālās Klusā okeāna salās vai jau minētajā Amazones reģionā.
Pret šādiem ierosinājumiem izteicās katoļu baznīcas konservatīvā spārna pārstāvji Eiropā un Ziemeļamerikā, paužot bažas, ka jebkādi atvieglojumi varētu nākotnē novest pie celibāta pilnīgas atcelšanas.
Otrdien, 11. februārī, publiskotajā grāmatā par pāvestu Jāni Pāvilu Otro, pašreizējais katoļu baznīcas galva Francisks pauž pārliecību, ka celibāts ir dāvana un žēlastība, nevis ierobežojums. Tāpēc arī tika sagaidīts, ka trešdien publicējamā atzinumā par Amazones sinodes lēmumiem pāvests celibāta atcelšanu izņēmuma gadījumos neatbalstīs. Un tā arī ir noticis.
Lai arī trešdien izplatītajā atzinumā garīdznieku laulību jautājums nav skaidri pieminēts, Francisks ir aicinājis Amazones reģionā lielāku atbildību uzņemties ticīgām sievietēm un misionāriem, vienlaicīgi aicinot mācītājus labāk apmācīt un savstarpēji sadarboties ar Amazones kultūru pārstāvjiem.
Pāvests arī asi vērsies pret sociālo netaisnību un ierosinājis ar cieņu izturēties pret vides jautājumiem Amazones baseinā. Francisks norādījis, ka Amazones ekoloģiskās problēmas nevar atdalīt no sociālajām, tāpēc ir nepieciešams aizstāvēt vietējo cilšu iedzīvotājus, kuri tiek padzīti no savām dzīvesvietām nelegālas mūžamežu izciršanas un derīgo izrakteņu ieguves dēļ.
Kritizējot lielos uzņēmumus, kas nodara ļaunumu zemei un cilvēkiem, pāvests aicinājis aizdomāties arī par pieaugošo ksenofobiju, seksuālo izmantošanu un cilvēku tirdzniecību reģionā.
Pāvests arī atvainojies par noziegumiem, kas pastrādāti pret vietējiem iedzīvotājiem Amerikas iekarošanas laikā, atzīstot pašlaik baznīcā vērojamās problēmas un aicinot jaunos misionārus kalpošanai izvēlēties tieši Amazones reģionu.
Tiek uzskatīts, ka gadījumā, ja pāvests būtu akceptējis precētus priesterus, tas dotu jaunu stimulu viņa kritiķiem, kas uzskata, ka Francisks jau tā ir pārāk liberāli noskaņots pāvests.
