Pāvests uzrunā teica: "Lai valda miers kara plosītajai Ukrainai, kuru tik smagi skārusi vardarbība un iznīcināšana nežēlīgajā un bezjēdzīgajā karā, kurā tā tika ierauta. Lai tiek pieņemts lēmums par mieru. Lai beidzas muskuļu izrādīšana, kamēr cilvēki cieš. Lai valstu vadītāji uzklausa cilvēku lūgumus pēc miera. Es turu savā sirdī visus daudzos ukraiņu upurus, miljoniem bēgļu un iekšzemē pārvietoto cilvēku, sašķeltās ģimenes, vecos cilvēkus, salauztās dzīves un pilsētas, kas nolīdzinātas ar zemi."
Francisks aicināja nepierast pie kara un pauda līdzjūtību tā upuriem, vienlaikus paužot cerību, ka pasaule neaizmirsīs arī citus karstos punktus pasaulē, tostarp Izraēlas un Palestīnas konfliktu. Savā uzrunā pāvests ne reizi nepieminēja agresorvalsti Krieviju. Šāda bijusi pāvesta politika jau kopš kara sākuma, kad viņš, lai arī kritizēja karu, atteicās saukt vārdā un nosodīt Krieviju.
