Pāvests Francisks garo sešu dienu vizīti Kanādā sāka jau pagājušajā svētdienā. Vizītes galvenais nolūks bija atvainoties par katoļu baznīcas līdzdalību noziegumos pret šīs valsts pamatiedzīvotāju indiāņu un inuītu bērniem katoļu baznīcas pārraudzītajās internātskolās.
Kanādas valdība ir atzinusi, ka no 19.gadsimta beigām līdz pagājušā gadsimta 90.gadiem apmēram 150 000 pamatiedzīvotāju bērnu tika atņemti ģimenēm un nosūtīti uz katoļu baznīcas vadītām un valsts finansētām internātskolām nolūkā viņus asimilēt, izolējot no savas valodas un kultūras. Daudzi bērni šajās skolās cieta no skolotāju fiziskās un seksuālās vardarbības, kā arī nomira slimību, nepietiekamā uztura un sliktās aprūpes dēļ.
Savas vizītes laikā 85 gadus vecais pāvests piedāvāja vēsturisku atvainošanos Kanādas pamatiedzīvotāju tautām – metisiem un inuītu ļaudīm – par "ļaunumu", kas izdarīts katoļu vadītajās skolās. Tiešs vārds “genocīds”, vēl atrodoties Kanādā, viņam gan neesot ienācis prātā, teica pāvests lidmašīnā ceļā uz mājām.
„Es šo vārdu nelietoju, jo tas man neienāca prātā, bet aprakstīju genocīdu un atvainojos, un prasīju piedošanu par šo "darbu", kas bija genocīds. Piemēram, es nosodīju arī bērnu atņemšanu, kultūras mainīšanu, domu maiņu, tradīciju maiņu, rases, tā teikt, veselas kultūras mainīšanu. Jā, tas ir vārds “genocīds”,” sacīja Francisks.
Franciska bezprecedenta atvainošanās pārsvarā tika atzinīgi novērtēta visā Kanādā, no Albertas rietumiem līdz Kvebekai un tālajiem ziemeļiem. Vienlaikus daudzi skolās izdzīvojušie teica, ka ir jādara vēl daudz vairāk, lai panāktu izlīgumu.
Kanāda bija Franciska 37. starptautiskais ceļojums kopš viņa ievēlēšanas 2013.gadā. Taču viņš atzina, ka viņam nāksies palēnināt ceļojumu tempu ceļgalu problēmu dēļ, kuru dēļ viņš lielu vizītes daļu pavadīja ratiņkrēslā.
Atbildot uz jautājumu, vai viņš spētu ceļot intensīvāk, ja saārstētu savu ceļgalu, Francisks pauda šaubas: „Es nezinu, es nedomāju, ka tas varētu notikt ar tādu pašu ceļojuma tempu kā iepriekš. Es uzskatu, ka manā vecumā un ar šo ierobežojumu man ir mazliet jāsaglabā sevi, lai varētu kalpot Baznīcai.
Citādi es varu iedomāties iespēju paiet malā, kas, godīgi sakot, nav katastrofa, jūs varat mainīt pāvestu, un tajā nav nekādu problēmu.”
Tā nebija pirmā reize, kad Francisks izteicās, ka nepieciešamības gadījumā viņš varētu sekot savam priekšgājējam Benediktam XVI, kurš 2013.gadā iegāja vēsturē, atkāpjoties no amata veselības pasliktināšanās dēļ.
Vienlaikus pāvests sacīja, ka viņa plānos ietilpst arī Ukrainas un Kazahstānas apmeklējums un patlaban plānotās vizītes viņš atcelt negrasās.
