Viņš norādīja, ka pēc neatkarības atgūšanas Igaunija spērusi “gigantiskus soļus” uz priekšu. Tomēr vienlaikus arī brīdināja, ka gan šī zeme, gan visa cilvēce kopumā, sasniedzot tehnokrātisku labklājību, nedrīkst aizmirst, ka “laba dzīve un labi nodzīvota dzīve nav viens un tas pats”. Dzenoties pēc tehnoloģiska progresa, pāvests aicināja neizmirst par stipru saišu veidošanu starp cilvēkiem, tautām un paaudzēm:
“Raugoties uz savu tagadni un nākotni, jums ir labs iemesls ar cerību raudzīties nākotnē un stāties pretī jauniem izaicinājumiem. Jūs esat vēsturiskās atmiņas zeme, un tas nozīmē turpināt atcerēties, kas, ko jūs esat panākuši, ir pateicoties jūsu priekšteču centieniem, smagajam darbam, gara spēkam un ticībai,” teica pāvests.
Viņš izcēla Igauniju kā piemēru visai pasaulei demokrātijas, politisko brīvību un preses brīvības ievērošanā.
"Esmu kristietis, lai gan ne katolis, un viņš tomēr ir pāvests – liels un varens vīrs. Tāpēc esmu šeit, jo gribu viņu redzēt. Ja runājam par ar baznīcu saistītiem skandāliem – domāju, ka situācija ar laiku atrisināsies. Redzēsim," par pāvesta vizīti izteicās Tallinas iedzīvotājs Aleksandrs.
"Tas ir reliģisks jautājums, tev ir jāuzzina par to, kas tur augšā ir, vai kā tamlīdzīgi. Un es jūtu, ka ir svarīgi būt šeit, nevaru paskaidrot – kāpēc, taču es to tā jūtu. Un man ir prieks, ka baznīcas šādi sanāk kopā. Tas ir labi," uzsvēra Tallinas iedzīvotāja Mirjama.
Pāvests tikās ar jauniešiem luterāņu Kārļa baznīcā, kur bija ieradušies aptuveni pusotrs tūkstotis cilvēku.
Igaunijā ir viena no sekulārajām sabiedrībām Eiropā. Kāda jauniete, jautāta par iemesliem, teica, ka jaunieši novēršas no baznīcas, jo vairs nejūtas ar to sasaistīti.
Dievnamā pāvests ieradās ovāciju sagaidīts. Un pēc trīs jauniešu liecību noklausīšanās uzrunāja jauno paaudzi:
"Mēs zinām, un jūs mums esat to teikuši, daudzi jaunieši nelūkojas uz mums, jo uzskata, ka mums nav nekā jēgpilna ko teikt.
Daži no viņiem skaidri saka, lai liek viņus mierā, jo viņi jūt, ka baznīcas klātbūtne ir traucējoša vai pat kaitinoša. Viņus satrauc, ka seksuāli un ekonomiski skandāli netiek skaidri nosodīti. Viņus satrauc negatavība novērtēt viņu dzīves un par pasīvo lomu, kas viņiem piešķirta. Un tā ir tikai daļa no sūdzībām. Mēs gribam uz tām atbildēt, kā teiktu jūs paši, gribot būt vairāk atklātiem, pieņemošākiem, godīgākiem, pieejamākiem, priecīgākiem, komunikablākiem, priecīgākiem un interaktīvākiem mūsu kopienā," pauda pāvests.
Vizītes noslēgumā pāvests Francisks noturēja svēto misi Brīvības laukumā Tallinā. Uzrunājot klātesošos, viņš atkārtoja, ka igauņi neieguva brīvību, lai kļūtu par patērētāju kultūras, individuālisma un varaskāres vergiem, un aicināja atvērt sirdis labestībai un palīdzībai līdzcilvēkiem.
Igaunijā tikai pusprocents iedzīvotāju ir katoļi, taču pāvests Francisks atgādināja, ka gadsimtiem igauņu zemes bijušas zināmas kā “Marijas zeme”. Pāvests Francisks arī teica, ka Tallina ir vistālāk uz ziemeļiem esošā galvaspilsēta, ko viņš jebkad apciemojis.
Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida savukārt pauda gandarījumu, ka pāvests Francisks ieradies vizītē laikā, kad valsts atzīmē dibināšanas simtgadi. Viņa piebilda, ka Svētais Krēsls nekad neatzina Igaunijas okupāciju un ar savu “morālo un politisko autoritāti [..] bija garīga spēka avots Eiropas nācijām, kuras bija sagūstījis komunisms”.
