Šī ir ne tikai pirmā pāvesta Franciska vizītē Āzijā kopš viņa ievēlēšanas amatā pirms pusotra gada. Romas Katoļu Baznīcas pāvests pēdējo reizi Āziju apmeklēja 1999.gadā, kad Indijā viesojās Jānis Pāvils II, bet Dienvidkorejā viņš ieradās pirms 25 gadiem.
No Korejas pussalas pārsvarā pasaules ievērību gan parasti iegūst Seulas un komunistiskās Ziemeļkorejas vairākus gadu desmitus ilgušais konflikts. Arī ceturtdienas rītā, brīdī, kad pāvests Francisks ieradās Dienvidkorejā, Ziemeļkoreja izšāva vairākas tuva rādiusa raķetes no savas austrumu piekrastes Japāņu jūrā.
Phenjana pēdējos mēnešos vairākkārt īstenojusi šādus raķešu izmēģinājumus, paziņojot, ka tā ir atbilde uz Vašingtonas un Seulas provokācijām. Šobrīd par tādu Ziemeļkoreja uzskata Dienvidkorejas un ASV kopīgās militārās mācības, kas sāksies pirmdien.
Ierodoties Seulā, pāvests Francisks paziņoja, ka nevis „spēka izrādīšana”, bet dialogs nesīs mieru sašķeltajai Korejas pussalai. Savas piecu dienu vizītes laikā viņš noturēs abu Korejas valstu izlīgumam veltītu misi Seulā, kuru apmeklēs aptuveni miljons cilvēku.
Katoļu baznīcas amatpersonas Dienvidkorejā vairākkārt nosūtījušas aicinājumus Ziemeļkorejai nosūtīt katoļu grupu, lai apmeklēto šo dievkalpojumu. Taču Phenjana priekšlikumu noraidīja, kā iemeslu minot savu sašutumu par Dienvidkorejas un ASV militārajiem manevriem.
Katoļu baznīca, tāpat kā jebkura cita reliģija, Ziemeļkorejā var darboties tikai ar ļoti stingriem ierobežojumiem. Šajā gadījumā tikai valsts kontrolētās Korejas Katoļu asociācijas ietvaros, kurai nav hierarhisku saišu ar Vatikānu. Nav precīzas informācijas, cik daudz katoļu ir Ziemeļkorejā. ANO Cilvēktiesību padome norādījusi, ka Phenjana liedz kristiešiem praktizēt savu reliģiju un viņi tiek vajāti.
Saistībā ar pāvesta vizīti interesants aspekts ir arī Ķīnas gaisa telpas šķērsošana. Komunistiskais režīms Pekinā attiecības ar Vatikānu pārtrauca pagājušā gadsimta vidū, Ķīnā legāli pastāv tikai valsts kontrolēta katoļu baznīca, bet pāvestam pakļautā katoļu baznīca tur darbojas nelegāli.
Kad uz Dienvidkoreju 1989.gadā devās Jānis Pāvils II, Pekina aizliedza viņa lidmašīnai šķērsot Ķīnas gaisa telpu. Šoreiz pāvesta Franciska lidmašīnai tika dota zaļā gaisma, ko Vatikānā raksturojuši kā saspīlējuma mazināšanās pazīmi. Pāvests izmantoja šo gadījumu, lai, ielidojot Ķīnas gaisa telpā, prezidentam Sji Dziņpinam nosūtītu telegrammu ar laba vēlējumiem gan valsts līderim, gan iedzīvotājiem.
Dienvidkorejā kristieši ir lielākā reliģiskā grupa. Un, kaut gan vairākums Dienvidkorejas kristiešu ir protestanti, Dienvidkorejas Katoļu baznīca ir viena no visstraujāk augošajām pasaulē. Tajā šobrīd ir pieci ar pusi miljoni locekļu, kas ir aptuveni desmitā daļa no valsts iedzīvotāju skaita.
