ĪSUMĀ:
- Pāvests novērtē Baltijas valstu ticību, kuru stiprinājusi apspiešana.
- Viņš aicina baltiešus turēties pie saknēm un saglabāt savu identitāti.
- Pedofilijas skandālu slēpšana ir pagājušā gadsimta mentalitāte.
- Vatikāns un Ķīna varētu normalizēt diplomātiskās attiecības.
- Igaunijā pāvestu grib redzēt arī ateisti. Pāvests vēlas baznīcu padarīt atvērtāku.
Otrdien vakarā, pēc vizītes Baltijas valstīs atgriežoties Romā, pāvesta Franciska preses konference ilga gandrīz stundu, un lielāko daļu tās viņš veltīja aizvadītajai četru dienu vizītei.
Ticība, kas dzimusi nāves ēnā
Pāvests atzīmēja uzzināto par Baltijas valstu vēsturi, ko veidojušas invāzijas, diktatūras un deportācijas, piebilstot, ka mūsdienas vardarbība turpinās visā pasaulē. Pāvests uzsvēra, ka politiski Baltijas valstis ir daļa no Rietumiem, Eiropas Savienības un NATO.
Pāvests Francisks uzsvēra, ka izprot briesmas, kas pastāvīgi apdraud Latviju, Lietuvu un Igauniju.
"Baltijas valstīs pagātnē tika audzināts naids pret reliģiju. Es satiku jezuītu bīskapu, kurš bija izsūtīts uz Sibīriju. Pēc tam viņš tika ieslodzīts. Taču viņš joprojām kalpo Dievam. Bija tik daudz vīriešu un sieviešu, kuri savas ticības dēļ tika izsūtīti uz Sibīriju. Daudzi neatgriezās, jo tika nogalināti.
Šo trīs valstu ticības spēks ir ļoti liels, jo tas dzimis nāves ēnā," stāstīja pāvests.
Identitāte un imigrācija
Viesojoties Baltijas valstīs, pāvests bieži runāja par sakņu un identitātes svarīgumu. Tādēļ to žurnālisti lūdza komentēt emigrācijas kontekstā, proti, ka, samazinoties iedzīvotāju skaitam, daudzi baidās par kultūras un identitātes zudumu.
Francisks minēja piemēru, ka viņa dzimtajā Argentīnā latviešu un igauņu imigrantus gan neesot zinājis, bet lietuviešu imigrācija bijusi salīdzinoši spēcīga. Viņi nes savu kultūru, vēsturi un ir lepni. Iekļaujoties jaunā valstī, viņi vienlaikus saglabā savu identitāti un, kad vien var, viesojas tēvzemē.
“Ticu, ka Baltijas valstīs cīņa par identitātes saglabāšanu ir ļoti spēcīga. Un jums ir ļoti spēcīga identitāte. Tā ir identitāte, kas veidota caur ciešanām, caur aizsardzību, caur darbu un caur kultūru. Ko var darīt, lai pasargātu identitāti? Svarīgi ir pieturēties pie saknēm,” uzsvēra pāvests.
Viņš piebilda, ka identitāte ir lieta, kas jānodod tālāk. Identitāte izpaužas caur piederību tautai, savukārt piederība tautai un saknes ir lieta, kas tiek nodota no paaudzes paaudzē.
No vizītes Latvijā pāvests izcēla ekumēnismu, tikšanos Rīgas Doma baznīcā ar vairāku kristīgo konfesiju pārstāvjiem.
“Tas ir fenomens, kas Baltijas valstīs īpaši izceļas. Šajās valstīs ekumēniskā dzīve ir tāda, kādas nav citās. Tas ir patiess ekumēnisms ar luterāņiem, baptistiem, anglikāņiem un pareizticīgajiem,“ norādīja pāvests.
Katoļu baznīcas cīņa ar pedofiliju
Tuvojoties preses konferences noslēgumam, pāvests pievērsās seksuālas izmantošanas un pedofilijas skandāliem, kas satricinājuši Romas Katoļu baznīcu. Viņš teica, ka “pat, ja tikai viens priesteris izmantotu bērnu, tas ir briesmīgi.” Pāvests atzina, ka baznīcas gadījumā tas ir īpaši skandalozi, jo tai “bērni jāved pie Dieva, nevis jāiznīcina”.
Komentējot apsūdzības, ka baznīca nedara pietekami, viņš teica, ka baznīca pēdējos gados “nav taupījusi pūliņus”, lai cīnītos pret seksuālo izmantošanu. Viņš minēja augustā publicēto ziņojumu ASV Pensilvānijas štatā. Saskaņā ar to 70 gadu laikā vairāk nekā 300 garīdznieki bija pastrādājuši simtiem dzimumnoziegumu:
“Redzam, ka 70 gadu perioda sākuma pusē bija daudz priesteru, kas krita šajā pagrimumā. Vēlāk pēdējos gados šis skaits samazinājās, jo baznīca saprata, ka pret to jācīnās citādā veidā. Senākos laikos šīs lietas tika piesegtas. Tās pat tika piesegtas mājā, kad tēvocis izvaroja brāļameitu, kad tēvs izvaroja savus bērnus.
Tas tika piesegts, jo tas bija milzīgs apkaunojums. Tāda bija pagājušā gadsimta mentalitāte,”
skaidroja pāvests.
Katoļi Ķīnā
Viņš komentēja arī tikko panākto vienošanās ar Pekinu jautājumā par bīskapu iecelšanu Ķīnas Tautas Republikā, kas līdz šim iecēla pati savas amatpersonas vienīgajā Pekinas atzītajā katoļu baznīcā. Pāvests Francisks atzinis septiņus bīskapus, kurus ordinējusi Ķīna bez Vatikāna piekrišanas. Vienošanās varētu bruģēt ceļu Svētā Krēsla un Pekinas attiecību normalizēšanai - abām pusēm diplomātiskās saites nav kopš 20.gadsimta 50. gadiem, un Svētais Krēsls atzīst Taivānu, nevis Pekinu.
Pēc ziņām par vienošanos izskanējušas balsis, kas Francisku apsūdz par baznīcas “pārdošanu” Ķīnas komunistu valdībai pēc daudzu gadu represijām pret ķīniešu katoļiem, kas baznīcas lietās atzina tikai pāvesta, nevis Pekinas autoritāti.
Lidojuma laikā uz Romu pāvests aizstāvēja nesenos lēmumus. Viņš teica, ka tas ir “dialogs”, un uzsvēra, ka galu galā tas ir “pāvests, kas iecels [bīskapus]”:
“Kad notiek sarunas un tiek slēgts miera līgums, abas puses kaut ko zaudē. Bīskapu gadījumā - katra bīskapa lieta nonāca uz mana galda, un biju atbildīgs par parakstīšanu.
Vienošanos - to parakstīju es. Es par to esmu atbildīgais. Citi pie tā strādājuši vairāk nekā 10 gadus. Tā nav improvizācija, tas ir garš ceļš.”
Pāvests sekulārajā Igaunijā
Aptuveni 10 tūkstoši cilvēku otrdienas pēcpusdienā sapulcējās Tallinas Brīvības laukumā, lai piedalītos pāvesta Franciska vadītajā misē. Tā kā Igaunijā ir tikai ap 6000 katoļu jeb pusprocents no iedzīvotāju kopskaita, daudzi bija ieradušies arī no ārvalstīm, piemēram, Somijas.
Dievkalpojumā pāvests aicināja nemērīt spēku ar draudu un ieroču mērauklu, norādot, ka “ir cilvēki, kas runā skaļā balsī pilni pašpārliecinātības”, “citi kliedz un mētājas ar draudiem par ieroču izmantošanu, karavīru nosūtīšanu un stratēģiju īstenošanu.” “Tādā veidā viņi šķiet spēcīgāki,” teica pāvests. Viņš piebilda, ka tomēr “tas nav ar mērķi meklēt Dieva gribu, bet gan gūt varu un dominēt pār citiem.” “Šādas attieksmes pamatā ir ētikas noraidīšana un caur to Dieva noraidīšana,” pauda pāvests.
Uzrunājot jauniešus Kārļa baznīcā, pāvests atzina, ka katoļu baznīcu satricinājušie seksuālās izmantošanas skandāli cilvēkus atbaida no baznīcas, un pauda gatavību rīkoties:
“Mēs zinām, un jūs esat mums teikuši, ka daudzi jaunie cilvēki nevēršas pie mums, jo viņi nejūt, ka mums būtu kaut kas jēgpilns, ko viņiem sacīt. Viņus apbēdina seksuālie un ekonomiskie skandāli, kuri netiek nepārprotami nosodīti, tas, ka mēs neesam gatavi saprast, kā dzīvo un jūt jaunieši, un pasīvā loma, ko mēs viņiem atvēlam. Šīs ir tikai dažas no sūdzībām. Mēs gribam uz tām atbildēt, mēs gribam būt caurskatāma, uzņemoša, godīga, aicinoša, komunikabla, pieejama, līksma un interaktīva kopiena.”
Vairāki igauņu jaunieši, kuri bija ieradušies satikt pāvestu, atzina, ka nav katoļi, bet uzskata pāvestu par svarīgu personu. 17 gadus vecais Martins Auns stāstīja, ka ir ateists, bet uzskata, ka “Francisks ir tiešām foršs puisis un ļoti atvērts pāvests, kuru ir privilēģija redzēt klātienē”.
KONTEKSTS:
Pāvests Francisks viesojās Lietuvā, Latvijā un Igaunijā no 22. līdz 25. septembrim, 25 gadus pēc pāvesta Jāņa Pāvila II vizītes, un laikā, kad Baltijas valstis atzīmē neatkarības simtgadi. Pirmdien, 24.septembrī, viņš viesojās Latvijā. Jau iepriekš uzrunā Baltijas valstīm pāvests teicis, ka šodien solidaritāte vajadzīga vairāk nekā jebkad.
Pāvests ir viena no ietekmīgākajām personām pasaulē. Francisks ir pirmais jezuīts, kurš kļuvis par pāvestu. Viņš izceļas ar vienkāršību un izlēmību savu ideju īstenošanā. Pāvests Francisks nosodījis pedofilijas skandālus katoļu baznīcā, sasaucot bīskapu konferences priekšsēdētāju sanāksmi. Viņš aicinājis vecākus nenovērsties no saviem netradicionālās orientācijas bērniem, kā arī mainījis katoļu baznīcas mācību, nāvessodu atzīstot par nepieņemamu.
