Patvēruma meklētāju plūsma neapsīkst; daļa iebraucēju gan dodas atpakaļ

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Arvien straujāk tuvojoties pavasarim, ievērojami pieaug spriedze uz Balkānu valstu
robežām. Ziņas par robežu slēgšanu un uzņemamo patvēruma meklētāju skaita ierobežošanu darbojas kā katalizators, mudinot imigrantus ātrāk nonākt Eiropā, iekams tiek rasts visaptverošs un efektīvs risinājums.

Šogad jau 135 000 patvēruma meklētāju

Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas aplēsēm, cilvēku kontrabandistu peļņa gadā jau tuvojas septiņiem miljardiem dolāru. Dažādās Eiropas valstīs aina radikāli atšķiras, taču problēma ir viena.

1,2 miljoni migrantu un patvēruma meklētāju visa aizvadītā gada laikā un 135 000 tikai pirmajos divos – turklāt aukstākajos – šī gada mēnešos.

Ar vislielāko izaicinājumu saskaras Grieķija, kuras daudzās salas bēgļi sasniedz laivās, galvenokārt no Turcijas.

Neskaitot Grieķijas dienestu mazspēju un budžeta ierobežojumus krīzes smagi skartajā valstī, arī bēgļi izvairās no apmešanās nometnēs kontinentālajā Grieķijā. Tā vietā liela daļa kājām dodas dziļāk Eiropā, šķērsojot Balkānu un Centrāleiropas valstu robežas.

Savukārt palicēji rada nesamērīgu slogu globālajā krīzē smagi cietušās Grieķijas budžetam. Šo slogu nemazina arī Itālijas un Grieķijas bēgļu pārvietošana uz citām Eiropas valstīm. Būtībā kvotu sistēma nestrādā. Arī Latvija no 776 bēgļiem līdz šim spējusi uzņemt vien sešus. "Tā ir mūsu kopīgā problēma. Tā nav vienas valsts problēma. Tā ir Eiropas problēma un nepieciešams kolektīvs risinājums. Eiropeisks risinājums šai problēmai. Diemžēl laikā starp abiem samitiem, panāktie līgumi nav pildīti. Tā ir mūsu kopīgo māju – Eiropas problēma. Ja līgumi netiek pildīti, tad ti enemaz nav līgumi. Tādēļ mums ir sarežģīta situācija, kurai nepieciešams risinājums," sacīja Grieķijas premjers Aleksis Ciprs.

Eiropa paliek arvien kritiskāka

Pēc dažādām aplēsēm daudzskaitlīgo imigrantu vidū tikai trešajai daļai pastāv īsti dzīvības draudi mājās un tādēļ piešķirams patvērums. Eiropas politiķu, un attiecīgi arī atbildīgo dienestu nostāja pakāpeniski mainās, arvien kritiskāk vērtējot patvēruma lūgumus.

Maķedonija nule paziņojusi, ka turpmāk savas robežas ļaus šķērsot tikai tiem Sīrijas bēgļiem, kas nāk no pilsētām, kuras uzskatāmas par spēcīgi cietušām.

Tādējādi, piemēram, bēgļi no Alepo tiks ielaisti, bet bēgļi no Damaskas – ne.

Šādi ierobežojumi, kuru esamību apstiprina starptautisko ziņu aģentūru avoti Apvienotajās Nācijās, izskaidro, kādēļ Idomenā uz Maķedonijas robežas jau divas nedēļas drūzmējas 14 000 bēgļu.

Merkele savus vārdus nenožēlo

Vācijas kancleres Angelas Merkeles pērn neuzmanīgi paustais apgalvojums, ka tiks uzņemti visi, kuriem nepieciešamība palīdzība, izkropļotā veidā daudzkārt tiražēts Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģionā un iztulkots kā tiešs mudinājums ierasties.

Nesenā intervijā kanclere uzsvēra, ka šo izteikumu nenožēlo. "Es patiešām ticu, ka tas, ko teicu pirms kāda laika, vēl arvien raksturo mūsu valsti. Polarizācija palielinās, tomēr pamatu pamatā [draudzīgais] mūsu sabiedrības raksturs nemainās. Tā ir mana pārliecība," pauž Vācijas kanclere.

Tikmēr Austrijas kanclers Verners Feimans mudinājis kaimiņvalsti Vāciju sekot Vīnes piemēram un nosaukt konkrētu skaitu patvēruma meklētāju, cik tā šogad uzņems. Kamēr šāds limits netiks nosaukts, bēgļu plūdi turpināšoties.

Austrija ir viena no valstīm, kuru bēgļi šķērso tranzītā savā ceļā uz Vāciju. Bēgļu krīze ietekmēja arī pērn notikušo vēlēšanu rezultātus Austrijā, palielinot galēji labējo ietekmi valsts politikā.

Pērn Austrija izskatīja 90 000 patvēruma lūgumu. Šogad tā noteikusi limitu 80 personām dienā un 37 000 patvēruma meklētāju gadā, saņemot par to asus Eiropas Komisijas pārmetumus.

Daļa no patvēruma meklētājiem atgriežas dzimtenē

Vienlaikus vairāk kļūst arī patvēruma meklētāju, kas atgriežas dzimtenē.

Tās ir gan personas, kuru patvēruma lūgums noraidīts, gan tādi, kas paši atteikušies no tālākas gaidīšanas. Dzimtajā Suleimanijā Irākas ziemeļos pēc vairākiem mēnešiem Eiropas patvēruma meklētāju nometnēs un iztērētiem pa abiem kopā 16 000 dolāru atgriezušies arī Omārs un Abdulla. Dzīvot nācies pārapdzīvotās nometnēs, pārtiekot no trūcīga uztura.

Gan Vācijā, gan Zviedrijā nometnē dzīvojošajiem patvēruma meklētājiem tiek piešķirti niecīgi uzturlīdzekļi papildu nodrošinātajai maltītei, bet patvēruma lūguma izskatīšanas laiks dažkārt var sasniegt pat gadu. Tomēr, augot atpakaļbraucēju skaitam, aug arī izdevumi gan par laiku, ko viņi bezjēdzīgi pavadījuši Eiropā, gan atpakaļatgriešanas izdevumi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti