Pat Polijas politikas sašķeltībā atbalsts ASV pastāvīgajai bāzei – vienojošs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Polija grib, lai ASV tās teritorijā izveido pastāvīgu militāro bāzi. Varšava priekšlikumu ir izteikusi, Vašingtonā to apsver. Argumenti „par” – vēstījums par stingru atbalstu sabiedrotajiem reģionā, drošības uzlabošanās, ciešāka sadarbība un spēcīgs atturēšanas signāls Krievijai. Argumenti „pret” – bažas par Krievijas reakciju, kas to gandrīz droši nosodīs kā provokāciju, spriedzes pastiprināšanās reģionā, šķelšanās NATO. Latvijas Radio Polijā uzrunātie politiķi un militārie eksperti uzskata, ka pastāvīga ASV armijas bāze Polijā būtu nozīmīga visam reģionam, tostarp Baltijas valstīm.

Pat Polijas politikas sašķeltībā atbalsts ASV pastāvīgajai bāzei – vienojošs
00:00 / 05:42
Lejuplādēt
Tāpat kā Baltijas valstīs, arī Polijā ir izvietots rotējošais NATO daudznacionālais bataljons kā atturēšanas signāls Krievijai. Polijā bataljonu vada ASV, taču Varšava vēlas, lai Vašingtona Polijā izvieto pastāvīgu Savienoto Valstu armijas bāzi.

Šādu konkrētu ierosinājumu ASV prezidentam Donaldam Trampam, septembrī viesojoties Baltajā namā, izteica Polijas prezidents Andžejs Duda. Viņš piebilda, ka bāzi varētu nosaukt par „Fort Trump” jeb „Trampa fortu”.

Atbalsta visas vadošās partijas

Polijas parlamenta Seima Aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Vojčeks Buczaks Latvijas Radio norādīja, ka viņa pārstāvētā valdošā nacionālkonservatīvā partija „Likums un taisnīgums” ideju pilnībā atbalsta.

„Esmu pozitīvi noskaņots par amerikāņu spēkiem Polijā. Pašreizējās valdības mērķis ir nostiprināt ASV spēku klātbūtni Polijā un to padarīt pastāvīgu, un „Trampa forta” iniciatīva ir solis šajā virzienā. Esmu par to ļoti optimistiski noskaņots, Polijas un Savienoto Valstu attiecības izskatās ļoti labi,” sacīja Buczaks.

Polijā diskusija par pastāvīgu ASV bāzi nav jauna, tā bijusi aktuāla jau vairākus gadus. Un, kaut kopumā Polijas politikā valda sašķeltība un asas viedokļu sadursmes, tad pastāvīgas ASV bāzes ideja šķiet vienojoša – to atbalsta visas vadošās partijas.

To skaidro galvenā opozīcijas spēka, centriski liberālās partijas „Pilsoniskā platforma” deputāts Marčins Švienčickis: „Tā kā Polija, Baltijas valstis un mūsu dienvidu partneri ir NATO locekles, alianses austrumu flangs būtu jāpārvieto no Vācijas tuvāk NATO austrumu robežām. Tas šķiet loģisks solis, NATO paplašinoties uz austrumiem. Polijā jau ir ASV rotējošie spēki, taču pastāvīga klātbūtne būtu pamatīgāka – ar ģimenēm, ar amatpersonām, tā prasa vairāk infrastruktūras, bet vienlaikus nodrošina augstāku drošības līmeni. Lielākā daļa amerikāņu karavīru Eiropā joprojām ir bāzēti Vācijā un Itālijā, bet salīdzinoši ļoti maz Centrāleiropā. Tas nav optimāli, raugoties no drošības skatupunkta.”

Nesaskata Krievijas provocēšanu

Savienoto Valstu Kongress devis Pentagonam norādījumu līdz pavasarim izstrādāt ziņojumu, lai noskaidrotu vajadzības, prasības un iespējas izveidot pastāvīgu ASV bāzi Polijā. Skeptiķi norāda, piemēram, uz izmaksām – jautājums, kas Trampam ir svarīgs. Polija paudusi gatavību segt izmaksas no savas puses vismaz divu miljardu dolāru apmērā.

ASV domnīcas Eiropas Politikas analīzes centrs jeb CEPA Varšavas biroja direktors Rejs Vojčiks (Ray Wojcik) norāda, ka izmaksas var arī samazināt, piemēram, nevis būvējot bāzi no jauna, bet izmantojot Polijā jau esošās un tajās izvietojot pastāvīgus amerikāņu spēkus.

Poļu izcelsmes atvaļinātais ASV armijas pulkvedis Vojčiks uzskaita tādus pastāvīgās bāzes plusus kā ātrākas reaģēšanas iespējas; ciešākas sadarbības iespējas gan personāla, gan bruņojuma tehnikas ziņā; vēstījumu reģiona sabiedrotajiem, ka ASV par tiem iestājas; kā arī atturošo faktoru un signālu Krievijai.

Vojčiks noraida argumentu, ka šādas bāzes izveidi Maskava uztvers kā provokāciju un saasinās saspīlējumu: „Krievijai bijušas vairākas izdevības mazināt reģionālo spriedzi. Tomēr Krievija turpina spert arvien vairāk agresīvu soļu, kaut NATO reakcijas vai aktivitātes nav bijušas lielas. Tādēļ ideja, ka ASV pastāvīgo spēku klātbūtne Polijā kaut kādā veidā izprovocētu Krieviju, nav nekāds arguments. Kā pirms dažiem gadiem atzīmēja bijušais NATO Eiropas spēku virspavēlnieks ģenerālis [Filips] Brīdlovs – kad NATO tiek provocēts, mēs turpinām runāt par Krievijas provocēšanu. Līdz ar to mūsu ieskatā ASV pastāvīgo spēku izvietošana radītu atturēšanas efektu, kam bez šaubām būtu liela ietekme uz Krievijas aktivitātēm. Kā nesen lasīju vienā rakstā, tas nosūtītu tiešu signālu Krievijai – rokas nost no NATO austrumu flanga.”

Šķelšanās starp NATO valstīm?

Polijas vēlmi kritiski vērtējis bijušais ASV armijas komandieris Eiropā, atvaļinātais ģenerālleitnants Bens Hodžess. Viņš brīdinājis, kas

tas var radīt šķelšanos NATO dalībvalstu vidū dažādo nostāju dēļ.

Hodžesa bijušais padomnieks, tagad Baltijas aizsardzības koledžas Tartu vecākais lektors Marks Vojdžers (Mark Voyger) gan neuzskata, ka Hodžess ir pret bāzi kā tādu. Taču bijušā komandiera vērtību skalā pirmajā vietā ir NATO vienotība. Un ar to esot skaidrojama šāda „instinktīva reakcija”, ja bāze rada šķelšanos aliansē.

Vojdžers gan pats par Polijas iniciatīvu ir pozitīvi noskaņots: „Amerikāņu bāze dotu labumu ne tikai Polijai, bet arī Latvijai un Baltijas valstīm. Baltijas valstu drošība ir nesaraujami sasaistīta ar Polijas drošību. Jūs esat simbiozē, savstarpēji atkarīgās drošības attiecībās iepretim Krievijai.”

Kas attiecas uz Baltijas valstīm, pēc tikšanās ar Polijas ārlietu ministru pērn vasarā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas premjeri pauda atbalstu Polijas vēlmei pēc pastāvīgas ASV militārās bāzes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti