Saskaņā ar šiem rezultātiem sociāldemokrāti ieguvuši apmēram 20% balsu, taču atpaliek no opozīcijā esošajām labējām partijām valsts lielākajās pilsētās.
Abām pārējām valdošās koalīcijas partijām - Darba partijai un partijai "Kārtība un taisnīgums" - svētdienas vēlēšanas nav bijušas īpaši veiksmīgas, savukārt salīdzinoši labus rezultātus guvusi parlamentā nepārstāvētā Zemnieku un zaļo savienība.
Sociāldemokrāti izvirzījušies vadībā mēru vēlēšanās trešajā daļā pašvaldību, tomēr valsts sešās lielākajās pilsētās viņu kandidāti nav iekļuvuši otrajā kārtā.
Otrs lielākais balsu skaits ir lielākajam opozīcijas spēkam - ekspremjera Andra Kubiļus vadītajai konservatīvajai partijai "Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti", kas ieguvusi vairāk nekā 15% nobalsojušo atbalstu un uzvarējusi 10 no sešdesmit pašvaldībām.
Trešajā vietā ar apmēram 14% balsu ir Liberāļu kustība, kas arī uzvarējusi desmit pašvaldībās, tostarp Viļņā un Klaipēdā.
Tālāk seko Darba partija (9%), Poļu vēlēšanu akcijas un Krievu alianses koalīcija (8%), Zemnieku un zaļo savienība (7%) un "Kārtība un taisnīgums" (6%).
Tiešajās mēru vēlēšanās uzvarētāji tika noskaidroti tikai apmēram trešdaļā pašvaldību, bet pārējās 15.martā notiks vēlēšanu otrā kārta, kurā kandidēs divi visvairāk balsis ieguvušie kandidāti. No lielākajām pilsētām uzvarētājs ir zināms tikai valsts sestajā lielākajā pilsētā Alitā - tur ar 65% balsu par mēru ievēlēts bijušais Lietuvas policijas ģenerālkomisārs Vītauts Grigaravičs, kurš pārstāv vietējo politisko spēku "Alitas pilsoņi".
Lietuvā svētdien notika pašvaldību vēlēšanas, kurās bija jāievēl 60 pašvaldību domes, un pirmo reizi tika tieši vēlēti arī pašvaldību mēri.
Pēc Galvenās vēlēšanu komisijas datiem, vēlēšanās piedalījās 47% balsstiesīgo pilsoņu.
Pašvaldību domju locekļi tiek ievēlēti pēc proporcionālās pārstāvības sistēmas uz četru gadu termiņu. Lai iegūtu mandātu, partijas kandidātam jāiegūst vismaz četri procenti attiecīgajā vēlēšanu iecirknī nobalsojušo vēlētāju balsu, bet koalīcijas kandidātam - vismaz seši procenti.
Uz 1524 deputātu mandātiem pašvaldību domēs bija vairāk nekā 15 tūkstoši kandidātu, bet uz 60 mēru amatiem - vairāk nekā 400 kandidātu.
Tajās pašvaldībās, kurās neviens no mēru kandidātiem neiegūs vairāk nekā pusi balsu, 15.martā notiks vēlēšanu otrā kārta.
