Viens no tematiem, kam joprojām Eiropas žurnālisti seko līdzi, ir ES daudzgadu budžets. Eiropas raidorganizāciju tīkls „Euranet Plus,” atzīmējot 100 pastāvēšanas dienas, pievēršas tam, kā mediji atspoguļo dažādas Eiropas tematus.
Sarunas par ES daudzgadu budžetu pirms gaidāmajām vasaras brīvdienām Briselē ir pieklusušas, taču ar jaunu sparu atsāksies septembrī, jo daudz kas vēl slīpējams un skaidrojams. Taču visa gada garumā šis ir bijis viens no svarīgākajiem tematiem, kam līdzi sekojuši dažādu Eiropas valstu žurnālisti, pirmkārt, ņemot vērā visvairāk tieši savai valstij interesējošo, kas apliecina, ka Eiropas dienas kārtība var būt viena, taču valstīs tā atbalsojas atšķirīgi.
Augustīns Palokajs raksta Horvātijas medijiem, ļoti uzmanīgi sekojis līdzi valsts iestāšanās procesam Eiropas Savienībā un viņa uzmanības centrā šā iemesla dēļ bijis arī ES daudzgadu budžets.
„Tā kā mēs pievienojamies Eiropas Savienībai gada vidū, tad Eiropas Savienības fondu nauda mums pienākas tikai par pusgadu. Mēs ļoti daudz ziņojām par diskusijām Eiropas Savienībā, no kurienes nāks nauda, kas domāta Horvātijai . Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments vēlējās, lai tā būtu jauna nauda, kamēr dalībvalstis vēlējās, lai šo naudu iegūtu no citur neizmantotajiem līdzekļiem,” saka Palokajs.
Gluži no cita skatu punkta raugās, piemēram, Itālija, kam arī svarīga fondu nauda, bet kā neto maksātājai, proti, valstij, kas savu daļu iemaksā ES budžetā.
„Itālijai īpaši svarīgs bija finansējums lauksaimniecībai un struktūrfondu nauda, īpaši valsts dienvidu rajoniem tādēļ, ka iepriekšējie piedāvājumi, ko izteica Kipras un Īrijas prezidentūra, tieši šīs valsts daļas attīstībai nebija labi,” saka izdevuma „Il Manifesto” žurnālists Alberts Dargenzio. „Itālija valdība centās vienoties par labāku risinājumu. Taču es nezinu, vai tā ir, jo galu galā Itālija tomēr saņems mazāk naudas.”
Arī ungāru žurnālists Zoltans Ģevojs apstiprina, ka budžeta sarunās, protams, prese centusies vienmēr fokusēties uz valstij svarīgo, taču Briseles dienas kārtībā ir arī citi īpaši Ungārijai svarīgi jautājumi. Ģevojs stāsta, ka, piemēram, viens no tādiem ir valdības strīds ar Briseli par deficīta budžetu un par vairākiem būtiskiem nacionāliem likumiem, kurus Brisele uzskata par nedemokrātiskiem un laikmetam neatbilstošiem. Šis ir viens no būtiskākajiem tematiem, kam ungāru prese pēdējos gados īpaši sekojusi līdzi Briseles gaiteņos.
