Bruņotais konflikts starp divām konkurējošām valdībām Lībijā saasinās
Piektdien Eiropas Savienības ārlietu ministri, tiekoties ārkārtas sanāksmē Briselē, apsprieda ne tikai satraucošo situāciju Tuvojas Austrumos Irānā un Irākā. Liela uzmanība diskusijās bija pievērsta arī krīzei Ziemeļāfrikas valstī Lībijā. Bruņotais konflikts starp divām konkurējošām valdībām saasinās, arvien vairāk iejaucas ārējie spēki. Situācija draud iziet ārpus kontroles, un tam var būt potenciāli tālejošas sekas.
Briseles sanāksmē ārlietu ministriem pievienojās arī arī Apvienoto Nāciju ģenerālsekretāra īpašais pārstāvis Lībijā Gasans Salame.
Viņš izcēla vairākus riskus un brīdināja, ka šie riski pastiprinās, pēc tikšanās atklāja Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels. Pirmkārt, ANO ģenerālsekretāra īpašais pārstāvis izcēla terorisma riskus, balstoties uz informācija, ka Lībijā atrodas kaujinieki no Sīrijas un Sudānas. Ir arī plašas reģionālās destabilizācijas risks – Lībijas konfliktā iesaistās jauni spēlētāji, arī Krievija un Turcija, un reģiona ģeopolitiskais balanss ir apdraudēts. Bez tā visa konflikta tālāka saasināšanās nozīmēs arī migrācijas riskus no Lībijas pāri Vidusjūrai uz Eiropu, teica Borels.
„Saskaņā ar datiem, Lībijā uzturas gandrīz 700 tūkstoši cilvēku no Subsahāras Āfrikas un citām valstīm. Viņi visi strādā Lībijā. Ne visi no viņiem vēlas doties uz Eiropu. Bet atkarībā no tā, kāda izveidosies situācija Lībijā, viņi var sākt doties uz Eiropu, jo viņi tur [Lībijā] var zaudēt darbu,” norādīja Borels.
Bruņotais konflikts starp konkurējošiem grupējumiem cīņā par teritoriju un ietekmi Lībijā turpinās jau gandrīz desmit gadus, kopš 2011. gadā tika gāzts diktators Muammars Kadafi.
Lībijas rietumos galvaspilsētā Tripolē bāzēta Apvienoto Nāciju atbalstītā premjerministra Fajeza as Sarradža valdība. To atbalsta Turcija, kas šomēnes uz Lībiju nosūtīja pirmos turku karavīrus palīdzēt Sarradža valdībai. Šo valdību atbalsta arī Katara un lielākā daļa rietumvalstu, tomēr Eiropas Savienība ir bažīga par Turcijas iesaistīšanos.
Lībijas austrumos Tubrukā savukārt atrodas ietekmīgā Lībijas feldmaršala Halifas Haftara atbalstītā valdība. To atbalsta arī Krievija, kas apsūdzēta par algotņu nosūtīšanu uz Lībiju palīdzēta Haftaram. Ziņots, ka Lībijā atrodas ar Kremli saistītās tā dēvētās „Vāgnera grupas” kaujinieki. Turcija apgalvo, ka uz vietas atrodas divi ar pusi tūkstoši „vāgneriešu”, Maskava to noraida.
Haftara galvenie sabiedrotie ir arī Ēģipte, Saūda Arābija, Jordānija.
Haftara spēki pēdējos mēnešos izvērsuši ofensīvu ar mērķi sagrābt Lībijas galvaspilsētu. To pagaidām nav izdevies izdarīt, taču Haftara kaujinieki nonākuši līdz Tripoles pievārtei.
Eiropiešu diplomātiskie pūliņi turpinās
Eiropiešu diplomātiskie pūliņi turpinās. Pagājušajā nedēļā Romā feldmaršals Haftars tikās ar Itālijas premjeru. Tuvākajā laikā plānota starptautiska konference par Lībiju. Tā varētu notikt Berlīnē. Vācijas ārlietu ministrs pirms dažām dienām tikās ar Lībijas starptautiski atzītās valdības premjeru Sarradžu. Viņš bija ieradies Briselē, lai apspriestos ar Eiropas Savienības līderiem. Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss pēc tikšanās brīdināja, ka Lībija var kļūt par „otru Sīriju”.
„Mēs gribam izvairīties no tā, ka Lībija kļūst par dažādu pastarpinātu karu arēnu. Lībija nedrīkst kļūt par otru Sīriju. Mums steidzami jāsāk politiskais process, jāvienojas par efektīvu pamieru un ieroču embargo,” uzsvēra Māss.
Piektdienas ārkārtas sanāksmē Briselē piedalījās arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičš. Pirms došanās uz Briseli viņš Latvijas Radio norādīja, ka situācija Lībijā tieši ietekmē Eiropas Savienību gan drošības, gan migrācijas kontekstā.
„Grupējumi turpina cīnīties par varu. Redzam, ka ir Turcijas parlamenta lēmums nosūtīt Turcijas karavīrus. Tur ir arī Krievijas „Vāgnera grupa”. Patiesību sakot, šobrīd situācija veidojas diezgan sprādzienbīstama. Ir iespējami savstarpēji konflikti starp NATO valsti Turciju un atsevišķiem grupējumiem tur. Ir iespējama situācija, kur cilvēki atkal sāk atstāt savas dzīvesvietas un cenšas paglābties no karadarbības. Mēs zinām, kas notika 2015. gadā, bija diezgan liela bēgļu plūsma. Visi šie aspekti ir jāņem vērā,” norādīja Rinkēvičs.
Eiropas Savienībai ir divi instrumenti, kā rīkoties un ietekmēt situāciju, norāda Rinkēvičs. Viens ir politiskais. Otrs – ar attīstības sadarbības un finanšu instrumentu atbalstīt valsts atjaunošanu, bet to varēs darīt tikai tad, kad izdosies panākt kādu noregulējumu Lībijā.
„Tas būs iespējams tikai, ja spēsim iesaistīt visus gan vietējos grupējumus un politiskās partijas, gan tos, kuriem ir interese šajā reģionā – Turcija, Krievija, Ēģipte, lielā mērā arī Līča valstis. Lai mēģinātu, tāpat kā saistībā ar Tuvajiem Austrumiem, pacietīgas diplomātijas ceļā kaut kā šo situāciju normalizēt tiktāl, ka tur vismaz nenotiek kaujas un vismaz veidojas kaut kāds konsensuss,” skaidroja Latvijas ārlietu ministrs.
Centienos meklēt risinājumus, nedēļas nogalē diplomātiskā tūrē devās Eiropadomes vadītājs Šarls Mišels – Stambulā viņš tikās ar Sarradžu atbalstošo Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu, pēc tam Kairā – ar Haftaru atbalstošo Ēģiptes prezidentu Abdelatahu as Sisi. Lībija bija svarīgs sarunu temats arī sestdien Maskavā, kur Vācijas kanclere Angela Merkele tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
