Ja Minskas vienošanās prasības netiks izpildītas, pašpasludinātās republikas virzīšoties uz pilnīgu neatkarību.
Bet tikmēr Kijevas oficiālā vara ziņo, ka ekonomiskā situācija Donbasa reģionā ir ārkārtīgi smaga, apsverot iespēju pieprasīt no Krievijas 350 miljardu dolāru lielu kompensāciju par karadarbības nodarītajiem zaudējumiem.
Tieši pirms gada, 2014.gada 11.maijā Ukrainas Doņeckas apgabalā tika sarīkots tā dēvētais referendums par reģiona pašnoteikšanos. Toreiz tika apgalvots, ka balsojumā piedalījās 75% reģiona iedzīvotāju, no kuriem 90% izteicās par Donbasa suverenitāti. Šos datus, protams, nav atzinusi ne Ukraina, ne starptautiskā sabiedrība.
Pirmdien Doņeckā par godu šim notikumam tika sarīkota svinīga parāde, kurā, pēc vietējo mediju pārstāvju teiktā, esot piedalījušies aptuveni 40 tūkstoši cilvēku no dažādām apgabala pilsētām. Žurnālists Aleksejs Macuka paziņojis, ka Doņeckas uzņēmumi esot piespiesti sūtīt savus darbiniekus uz šīm svinībām
Doņeckas tautas republikas līderi Aleksandrs Zaharčenko un Deniss Pušiļins, uzrunājot iedzīvotājus, paziņojuši, ka šī gada laikā Donbasa iedzīvotāji ir iemācījušies samierināties ar mazumu, iemācījušies priecāties par dzīvi par spīti karam, kā arī ir pierādījuši visai pasaulei, ka pašpasludinātā Doņeckas republika ir neatkarīga valsts.
Aleksandrs Zaharčenko arī paudis pārliecību, ka Ukraina uz visiem laikiem ir zaudējusi Donbasu un tas Ukrainai ir pielīdzināms nāvei. Par Ukrainas prezidenta Petro Porošenko paziņojumu, ka karš būs beidzies tikai tad, kad tiks atgūta gan Krima, gan Donbass, Zaharčenko izteicies visai ciniski, aicinot nevis runāt, bet darīt. Ja prezidents gribot, varot nākt un mēģināt – dabūšot pa degunu un aiziešot.
Savukārt Deniss Pušiļins izteicies, ka Doņeckas tautas republikas varas iestādes varētu apsvērt arī plašu autonomiju Ukrainas sastāvā ar noteikumu, ka netiek nodarīts ļaunums pašpasludinātās republikas interesēm, bet, ja Kijeva nepildīšot visas Minskas vienošanās prasības, Doņeckas tautas republika būšot spiesta virzīties pretī pilnīgai neatkarībai.
Par iespējamo autonomiju Ukrainas sastāvā pirmdien izteicies arī Vladislavs Deinego, kurš starptautiskajā kontaktgrupā pārstāv otru pašpasludināto - Luhanskas tautas republiku, kas savu neatkarības dienu svinēs otrdien. Deinego norādījis, ka viņa vadītā republika ir gatava būt citas Ukrainas sastāvā – tādas Ukrainas, kas izveidosies pēc visu Minskas vienošanos punktu īstenošanas. Pēc viņa vārdiem, pašlaik Ukrainā ir arī citi reģioni, kas arī vēlētos iegūt autonomiju no Kijevas.
Tikmēr situāciju Donbasā pirmdien komentējuši arī Ukrainas varas iestāžu pārstāvji. Tā, piemēram, prezidenta administrācijas pārstāvis Aleksandrs Motuzjakins informējis, ka Donbasa reģiona finansiālais nodrošinājums esot ārkārtīgi zems, jo sociālie maksājumi tiekot kavēti par 3 - 4 mēnešiem. Motuzjakins norāda, ka pirms maija svētkiem iedzīvotāji esot saņēmuši daļēju samaksu par februāri. Algas jeb, pareizāk sakot, pārtikas produktus, prokrieviskie kaujinieki maksājot tikai tām personām, kuras veicot darbus tieši kaujinieku labā – rokot ierakumus, ierīkojot zemnīcas vai remontējot tehniku. Turklāt algas visbiežāk tiekot maksātas Krievijas rubļos. Regulāri tiekot fiksēti arī ūdens un elektrības piegādes pārrāvumi.
Kopumā Ukrainas varas iestādes uzskata, ka situācija Donbasā ir radījusi aptuveni 350 miljardu dolāru lielus zaudējumus un, kā norādījis Ukrainas ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministra vietnieks Aleksandrs Boroviks, šī summa būs jāatmaksā.
