- 2014. gads, Ukraina, 298 bojā gājušie.
Pēdējais pasažieru lidmašīnas notriekšanas gadījums bija 2014.gada 17. jūlijā, kad Ukrainas austrumos no prokremlisko separātistu kaujinieku kontrolētās teritorijas tika notriekta Malaizijas pasažieru lidmašīna, kas bija ceļā no Amsterdamas uz Kualalumpuru.
Bojā gāja visi 298 "Boeing" lidmašīnā esošie cilvēki, lielākā daļa Nīderlandes pilsoņi.
Starptautiski izmeklētāji secinājuši, ka lidmašīna notriekta ar raķeti "Buk", kas prokremlisko separātistu teritorijā bija nogādāta no bāzes Krievijā. Separātistu kaujinieki noraida atbildību par uzbrukumu, Kremlis noliedz jebkādu saistību ar to.
- 2001. gads, Melnā jūra, 78 bojā gājušie.
Savukārt 2001. gada 4. oktobrī virs Melnās jūras uzsprāga Krievijas pasažieru lidmašīna. Reisā no Telavivas uz Novosibirsku bija 78 cilvēki, pārsvarā izraēlieši, izdzīvojušo nebija. Incidents notika nepilnu mēnesi pēc 11. septembra teroraktiem. Tādēļ Krievijas amatpersonas sākotnēji uzskatīja, ka arī šis ir terorakts, un noraidīja Savienoto Valstu ziņoto, ka lidmašīnu notriekusi S-200 "zeme-gaiss" tipa raķete. Tomēr nedēļu pēc aviokatastrofas Ukraina atzina, ka lidmašīna tehniskas kļūmes dēļ acīmredzot notriekta ar raķeti, kas bija palaista Krimā tobrīd notiekošo militāro mācību gaitā. Vēlāk Kijeva piekrita izmaksāt kompensācijas bojā gājušo ģimenēm.
- 1988. gads, Persijas līcis, 290 bojā gājušie.
1988. gada 3. jūlijā Persijas līcī Irānas teritoriālajos ūdeņos tika notriekta Irānai piederoša pasažieru lidmašīna. To notrieca ar divām no ASV karakuģa palaistām raķetēm, kurš patrulēja Hormuza šaurumā laikā, kad noslēgumam tuvojās Irānas-Irākas karš. ASV karakuģis pasažieru lidmašīnu kļūdaini noturēja par iznīcinātājlidmašīnu. Bojā gāja visi 290 cilvēki, kas atradās aviolainerī. Dažus gadus vēlāk Vašingtona piekrita Teherānai samaksāt 100 miljonu ASV dolāru lielu kompensāciju.
- 1983. gads, Sahalīna, 269 bojā gājušie.
1983. gada 1.septembrī Padomju Savienības iznīcinātāji notrieca Dienvidkorejas pasažieru lidmašīnu pie Sahalīnas salas. Tā bija novirzījusies no kursa un ielidoja Padomju Savienības gaisa telpā. Reisā no Ņujorkas uz Seulu atradās 269 cilvēki. Dažas dienas dienas pēc notikušā Maskava atzina, ka notriekusi lidmašīnu, taču apgalvoja, ka tā bijusi spiegošanas misija, un apsūdzēja Savienotās Valstis par apzinātu provokāciju.
- 1973. gads, Sīnāja pussala, 108 bojā gājušie.
1973. gada 21. februārī Izraēlas gaisa spēki Sīnāja pussalā notrieca Lībijas pasažieru lidmašīnu, kas bija ceļā no Tripoles uz Kairu. Sliktu laika apstākļu un tehnisku problēmu dēļ lidmašīna novirzījās no kursa un ielidoja Sīnāja pussalā, kas tobrīd atradās Izraēlas kontrolē. Tās gaisa spēki iejaucās pēc tam, kad pasažieru lidmašīna bija pārlidojusi virs militāriem objektiem. Izraēla teica, ka iznīcinātāji atklāja uguni tikai pēc tam, kad pasažieru lidmašīna nereaģēja uz prasībām nolaisties. No 113 cilvēkiem izdzīvoja tikai pieci.
KONTEKSTS:
Irānā 8. janvārī ap sešiem no rīta pēc vietējā laika notika Ukrainas aviokompānijas lidmašīnas katastrofa. Desmit minūtes pēc pacelšanās no Teherānas lidostas ar lidmašīnas apkalpi tika zaudēti sakari, un tad tā avarēja. Avārija notika pāris stundu pēc tam, kad Irāna bija sākusi ballistisko raķešu uzbrukumu Irākas bāzēm, kurās atradās ASV, arī Latvijas karavīri. Zināms, ka liela daļa no 176 cilvēkiem lidmašīnā bija studenti, kas devās mājās no atpūtas. Pasažieru vidū vismaz desmit studentu bija no Albertas Universitātes Kanādā. Bojāgājušo vidū ir ukraiņi, zviedri, afgāņi, briti un vācieši.
Rietumvalstu drošības iestādēm esot pierādījumi, ka Ukrainas lidmašīnas katastrofā pie Teherānas lidostas iesaistīta Irānas ''zeme-gaiss'' raķete. Teherāna šos apgalvojumus noliedz. Ukrainas izmeklētājiem jau dota piekļuve katastrofas vietai, un Irāna ir gatava ļaut arī amerikāņiem, frančiem, kanādiešiem un zviedriem ierasties un pārbaudīt, kā Irāna veic izmeklēšanu.
