Pusdiena

Lielbritānijas Nacionālās drošības padome lemj par sankcijām Krievijai

Pusdiena

Čekas dokumentus Nacionālais arhīvs varētu pārņemt ap gadu miju

Pasaulslavenais fiziķis Stīvens Hokings miris 76 gadu vecumā

Pasaulslavenais fiziķis Hokings miris 76 gadu vecumā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Mūžībā 76 gadu vecumā trešdien, 14.martā, aizgājis plašu atzinību saņēmušais britu fiziķis Stīvens Hokings, pavēstīja viņa ģimene. Viņš mira miegā savās mājās Kembridžā. Hokings savu dzīvi veltīja Visuma izzināšanai un tam, lai šī sarežģītā tēma caur viņa darbiem būtu pieejama plašākai sabiedrībai.

Britu zinātnieks Stīvens Hokings cilvēku atzinību visa pasaulē izpelnījās ne tikai Visuma izzināšanas dēļ, bet arī par savu gara spēku, kuru zinātnieks demonstrēja par spīti savam ierobežotajam fiziskajam stāvoklim. Viņš bija slims ar amiotrofisko laterālo sklerozi, kuras rezultātā nervu šūnas, kas atbildīgas par muskuļu kontroli, pakāpeniski atmirst, vairs nedodot signālu uz muskuļiem.

Par spīti Hokinga slimībai, viņa trīs bērni – Lūsija, Roberts un Tims - uzteica tēva humora izjūtu, ar kuras palīdzību viņš iedvesmoja cilvēkus visā pasaulē. Bērni Hokingu raksturoja kā izcilu zinātnieku, kura darbs un mantojums dzīvos daudzus gadus.

Pēc notikušā astrofiziķis Nīls Degrass Taisons sociālajā tīklā “Twitter” paziņoja, ka Hokinga aiziešana ir atstājusi intelektuālu vakuumu. Savukārt ASV astronauts Skots Kelijs norādījis tviterī, ka Hokinga nāve ir zaudējums visai cilvēcei.

Šeit gan jāteic, ka Hokinga talants kļuva aizvien izteiktāks līdz ar zinātnieka vecumu. Vēl deviņu gadu vecumā Hokingam bija vienas no sliktākajām atzīmēm skolā, taču vēlāk, atklājoties viņa talantam matemātikā un ķīmijā, drīz vien viņa ģenialitāte vairs nebija apšaubāma. Hokingu skolas gados dēvēja par nākamo Einšteinu.

Interesanti - Hokings miris 14.martā, kas ir Alberta Einšteina dzimšanas diena.

Tieši skolas gados 60.gados Hokingam parādījās aizvien redzamāki amiotrofās laterālās sklerozes simptomi, kas galu galā noveda pie paralīzes. Savukārt runas spējas britu zinātnieks zaudēja 1985.gadā, kad bija nepieciešams veikt vairākas smagas operācijas pēc tam, kad viņš bija saslimis ar plaušu karsoni.

Slimības dēļ viņš bija piesaistīts ratiņkrēslam, bet savu kaislību viņš nepameta nekad, un ar pasauli turpināja sazināties ar balss sintezatora palīdzību.

"Lai gan mans ķermenis ir ļoti ierobežots, mans prāts ir brīvs izpētīt pasauli, atgriezties pašos pirmsākumos un ieskatīties melnajos caurumos," savulaik teicis Hokings.

No Hokinga darbiem tiek izcelta viņa 1988.gadā izdotā grāmata „Īsumā par laika vēsturi”, kura kļuva par bestselleru. Tāpat Hokings ir izdevis citas populārzinātniskās grāmatas, kuras tulkotas citās pasaules valodās.

Savulaik Hokingam bija izdevies piepildīt arī vienu no saviem sapņiem – viņam bija iespēja izbaudīt bezsvara stāvokli lidmašīnas lidojumā, uz brīdi atvadoties no sava ratiņkrēsla.

Stīvena Hokinga pēdējo gadu veikums bija raidījumu cikls „Domā kā Stīvens Hokings”. Tajā viņš kopā ar televīzijas kanālu „National Geographic” mēģināja parādīt, kā veikti cilvēces lielākie zinātniskie atklājumi. Ar to Hokings vēlējās uzsvērt, ka mūsdienās cilvēki ir pietiekami gudri un spēj saprast arī sarežģītas lietas.

Tas bijis britu pasaulslavenā matemātiķa un fiziķa dzīves mērķis un uzdevums - iepazīstināt sabiedrību ar zinātni.

Viņš ne tikai aicināja izzināt pasauli, bet arī par to parūpēties: "Gribu sludināt to skaļi un plaši – mums jārūpējas par savu planētu. Ja mēs to nedarīsim, cilvēce nepiedzīvos nākamo tūkstošgadi."

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti