Gatavojas “Brexit” lēmumam
Jau pēc dažām dienām Briselē kopā sanāks Eiropas Savienības valstu vadītāji, lai lemtu par “Brexit”. Bet svarīgākas pat vēl ir dienas pirms tam.
Pašlaik Lielbritānija intensīvi turpina sarunas ar Eiropas Savienības sarunvežu delegāciju, lai līdz ceturtdienai, kad tiksies Eiropas valstu līderi, šajā līmenī panāktu izstāšanās vienošanos. Saprotams, ka arvien neatrisinātais jautājums ir Īrijas Republikas robeža ar Ziemeļīriju. Sarunvedis no Eiropas Komisijas puses Mišles Barnjē paudis, ka piekrīt britu premjera Borisa Džonsona idejai par to, ka Ziemeļīrija varētu palikt Lielbritānijas muitas teritorijā, bet uz to attiektos Eiropas Savienības muitas procedūras.
Tāpat joprojām ir jautājums par preču kontroli. Par ļoti praktiskām un tehniskām lietām, par kurām abām pusēm ir jāvienojas. Taču eksperti saka, ka ir jūtama kustība no abām pusēm un nav izslēgts, ka vienošanās tiešām ir iespējama, taču viss vēl ir procesā.
Ceturtdien un piektdien, 17. un 18. oktobrī, Briselē būs valstu vadītāju samits, kas ir pēdējais pirms 31. oktobrī paredzētā “Brexit“, un sestdien, 19. oktobrī, gaidāms balsojums britu parlamentā par vienošanos Briselē.
Rīgā ierodas Ukrainas prezidents
Latvijai ir svarīga Ukraina, un Ukrainai – Latvija. Tāpēc šonedēļ gaidāmā Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vizīte ir nozīmīga. Latvija arī atbalsta Austrumu partnerību, proti, sešu bijušo PSRS valstu, tostarp Ukrainas, tuvināšanos Eiropas Savienībai.
Zelenskis šobrīd ir pasaules ziņu fokusā, vispirms jau tādēļ, ka iesācies skandāls par to, ka ASV prezidents Donalds Tramps ar Zelenski pārrunājis iespējamu vēršanos pret Trampa konkurentu Džo Baidenu un viņa dēlu. ASV Pārstāvju palāta šobrīd veic impīčmenta izmeklēšanu saistībā ar iespējamu varas ļaunprātīgu izmantošanu.
Un Zelenskis arī atbalsta tā saukto Šteinmeiera formulu, kas paredz Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pārraudzībā sarīkot vēlēšanas Ukrainas pašlaik nekontrolētajās Doņeckas un Luhanskas apgabalu teritorijās un piešķirt tām īpašu statusu. Zelenskis līdz tam pieprasa izvest visu Krievijas karaspēku.
Latvijas prezidents Egils Levits ar Ukrainas prezidentu plāno pārrunāt Latvijas un Ukrainas divpusējās attiecības. Levits arī teritoriālo vienotību pieminēja ANO Ģenerālajā asamblejā.
Barselonā protesti pret tiesas spriedumu
Spānijas Augstākā tiesa piesprieda 13 gadu cietumsodu bijušajam Katalonijas vicepremjeram Urialam Džunkerasam, atzīstot viņu par vainīgu musināšanā uz dumpi un valsts līdzekļu izšķērdēšanā. Vēl trīs katalāņu separātistu līderiem, kuri stājušies tiesas priekšā saistībā ar neatkarības referenduma sarīkošanu 2017. gadā, piespriesti 12 gadu ilgi cietumsodi, bet pieciem citiem apsūdzētajiem – nedaudz īsāki cietumsodi.
Tas izraisījis milzīgus protestus Barselonas ielās. Bijušais Katalonijas ekspremjers Karless Pudždemons, kurš atrodas trimdā Beļģijā, paziņoja, ka ir pienācis laiks reaģēt tā, kā vēl nekad.
Katalonijas valdība 2017. gada 1. oktobrī, par spīti Madrides aizliegumam, sarīkoja referendumu, kurā vairums dalībnieku atbalstīja Katalonijas neatkarību, un reģionālais parlaments 27. oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas.
