“Mums ir daudzi militārās rīcības varianti, un prezidents vēlas būt informēts par katru no tiem. Mēs skaidri darām zināmu, ka mums ir iespējas aizsargāt sevi un sabiedrotos – Dienvidkoreju un Japānu - no jebkāda uzbrukuma, un mūsu saistības ir nelokāmas. Jebkādi draudi ASV vai tās teritorijām, tostarp Guamai, vai mūsu sabiedrotajiem saņems masīvu militāru atbildi - efektīvu un netavairāmu atbildi," sacīja ASV aizsardzības ministrs Džeimss Matiss.
Viņš arī paziņoja, ka ASV neplāno pilnībā iznīcināt Ziemeļkoreju, tomēr Amerikai ir daudzas iespējas to izdarīt.
Uz oficiālās Phenjanas kodolieroču izmēģinājumu asi reaģēja arī Eiropas valstu pārstāvji. Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Emanuels Makrons aicināja piemērot Ziemeļkorejai stingrākas Eiropas Savienības sankcijas, jo Phenjana sasniegusi jaunu provokācijas līmeni. Savukārt bloka augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni paziņoja, ka Ziemeļkorejas rīcība ir smags drauds reģionālajai un starptautiskajai drošībai, un solīja šo jautājumu apspriest nākamnedēļ gaidāmajā savienības dalībvalstu ārlietu ministru tikšanās laikā. Atombumbas izmēģinājumu nosodījis arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņš uzsvēra, ka tas ir vēl viens kliedzošs ANO Drošības padomes rezolūciju pārkāpums.
Savu savu pirmo kodolizmēģinājumu Ziemeļkoreja īstenoja 2006.gadā, un kopš tā laika sarīkoti vēl vairākus izmēģinājumi. Kopš pagājušā gada sākuma tā ir sarīkojusi arī divus kodolizmēģinājumus ar mērķi izstrādāt kodolgalviņu, kas spētu sasniegt ASV.
Ziemeļkoreja pēdējos mēnešos pastiprinājusi ballistisko raķešu izmēģinājumus. Augustā tā palaida raķeti, kas pārlidoja pāri Japānai, Hokaido salai. Vēl pirms tam jūlijā Ziemeļkorejas paziņoja, ka sekmīgi izmēģinājusi starpkontinentālo ballistisko raķeti, kas, saskaņā ar ekspertu aplēsēm, būtu spējīga sasniegt Aļaksu.
