Pasaules valstu līderi nosoda apšaudi Mariupolē; ANO Drošības padomē bloķēts paziņojums

Latvijas Ārlietu ministrija, Eiropas Savienība (ES) un daudzi pasaules līderi ir asi reaģējuši uz Ukrainas pilsētas Mariupoles apšaudi, kas notika vakar un kurā dzīvību zaudēja 30 civiliedzīvotāji. Par notikumiem Ukrainā sprieda arī Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padome. Tomēr kopīgu paziņojumu pieņemt nav izdevies Krievijas un Lielbritānijas domstarpību dēļ.

Vairāki Eiropas un pasaules līderi viens pēc otra sestdienas vakarā pauda nosodījumu apšaudei Ukrainas dienvidaustrumu ostas pilsētā Mariupolē. Latvijas Ārlietu ministrija paziņojumā raksta, ka “promaskaviskie teroristiskie grupējumi ar uzbrukumiem Mariupolē un citur Ukrainas austrumos” ir “necilvēciski un ciniski” vērsušies pret civiliedzīvotājiem. Tādējādi Krievija esot pilnībā apliecinājusi, ka nav ieinteresēta mierīgā konflikta risināšanā.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Tviterī norādīja, ka ir sazvanījies ar savu Ukrainas kolēģi Pavlo Kļimkinu un piedāvāja tam Latvijas atbalstu.

Ar asu nosodījumu klajā nāca arī Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni. Divos rakstiskos paziņojumos viņa norāda, ka ir sazvanījusies ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, lai apspriestu pašreizējo situāciju un sola tai sekot arī turpmāk. Viņa kārtējo reizi aicināja Krieviju izmantot savu vērā ņemamo ietekmi uz separātistiem Ukrainas austrumos, un mudināja Krieviju apturēt jebkādu militāru, finansiālu un politisku nemiernieku atbalstu.

Mogerīni arī uzsver, konflikta eskalācija neizbēgami novedīs pie Krievijas un ES attiecību turpmākās pasliktināšanās.

Par līdzīgām sekām brīdina arī Amerikas Savienoto Valstu valsts sekretārs Džons Kerijs. ASV apgalvo, ka uzbrukums Mariupolei ir tiešas sekas nesenajam Krievijas lēmumam piegādāt jaunus ieročus nemierniekiem.

Latvija ir aicinājusi nedēļas sākumā sasaukt Eiropas ārlietu ministru sanāksmi Briselē, lai apspriestu reakciju uz apšaudēm Mariupolē.

Iespējams, ka ES ārlietu ministru sanāksme notiks jau pirmdienas vakarā vai otrdien. Tomēr oficiāli tas vēl nav apstiprināts.

Mariupoles civiliedzīvotāju apšaude tika apspriesta arī Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes sanāksmē Ņujorkā. Tomēr, kā jau bija gaidāms, kopīgu lēmumu pieņemt nav izdevies. Lielbritānija tajā vaino Krievijas delegāciju. Savukārt Krievija neoficiāli norāda, ka neesot varējusi atbalstīt piedāvātā paziņojuma tekstu, jo tajā esot bijis likts pārāk liels uzsvars uz atsevišķu separātistu izteikumiem. Kā zināms, gan Krievija, gan Lielbritānija ir ANO Drošības padomes pastāvīgās dalībvalstis ar veto tiesībām.

Oficiāli gan Krievijas Ārlietu ministrija šajās brīvdienās nekādus paziņojumus par situāciju Ukrainā nav paudusi.

Zināms, ka Drošības padomes sēdē tika uzklausīts arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) vietējo novērotāju ziņojums. Viņi ir apstiprinājuši, ka civiliedzīvotāju un Ukrainas armijas bāzes apšaudes tika raidītas no Donbasas nemiernieku kontrolētās teritorijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti