Aicinājumu parakstījuši Francijas prezidents Emanuels Makrons, Vācijas kanclere Angela Merkele, Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un citi līderi. Viņi norāda, ka Covid-19 pandēmija cilvēcei ir lielākais izaicinājums kopš Otrā pasaules kara.
“Par mūsu mantojumu jākļūst mūsu solidaritātei, lai nodrošinātu, ka pasaule ir labāk sagatavojusies. Tas pasargās mūsu bērnus un mazbērnus, samazinās nākotnes pandēmiju ietekmi uz mūsu ekonomiku un sabiedrību,” teikts vēstījumā.
Laikā, kad cīņa ar Covid-19 vēl nav uzvarēta, cilvēcei jāsaprot, ka tā nebūs vienīgā pandēmija un nepieciešams uzlabot starptautisko sadarbību.
“Jārīkojas ir tagad! Pasaule nevar atļauties gaidīt brīdi, kad pandēmija būs beigusies, un tikai tad sākt plānošanas darbus nākamajai. Mēs nedrīkstam ļaut atmiņām par šo krīzi izplēnēt un atgriezties pie vecās kārtības,” uzsver PVO ģenerāldirektors Tedross Adanoms Gebrejesuss.
“Ietekme uz mūsu sabiedrībām, ekonomiku un veselību ir pārāk liela. Mēs nedrīkstam darīt lietas tāpat kā iepriekš un sagaidīt citādu rezultātu. Mums jārīkojas drosmīgi! Bez starptautiskas koordinēšanas un sagatavotības pandēmijai mēs esam ievainojami.”
Kā norāda idejas autori – lai gan jau tagad pastāv dažādas starptautiskas regulas, kas tiek ieviestas lielākoties ar Pasaules Veselības organizācijas mandātu, pašreizējā pandēmija parādījusi, ka valstis tās var vienkārši ignorēt bez būtiskām sekām. Piemēram, Ķīna pandēmijas sākumā vienkārši neiesniedza Pasaules Veselības organizācijai informāciju par epidēmijas sākumu, lai gan to pieprasa starptautiskās saistības. Starptautiskam līgumam šādā gadījumā būtu lielāks svars. Tiesa, par tā saturu joprojām būtu politiski jāvienojas Pasaules Veselības organizācijas dalībvalstīm.
“Dalībvalstis sāks sarunas, un mēs ceram, ka maijā to iznākums būs rezolūcija, kad valstis sanāks Pasaules veselības asamblejā. Tāpēc valstīm jāņem vērā viss, kas var stiprināt globālās un nacionālās spējas šajā jautājumā,” norāda Gebrejesuss.
Tāpat valstu līderi uzsvēruši, ka pasaulei jāsadarbojas kā globālai kopienai ne tikai attiecībā uz Covid-19 krīzi, kas izgaismojusi vājības un domstarpības. Vēstījumā arī izcelta nevienlīdzīgā situācija, kādā valstis pašlaik atrodas vakcīnu trūkuma dēļ.
“Covid-19 ir bijis skarbs atgādinājums tam, ka neviens nav drošībā, kamēr visi nebūs drošībā,” uzsver Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels.
“Un tāpēc līderi no visiem pasaules reģioniem ir sanākuši kopā, lai piedāvātu kolektīvu rīcību starptautiskā līmenī. Imunizācija nodrošina globālu sabiedrisko labumu, tāpēc mums jāspēj attīstīt, ražot un izmantot vakcīnas tik ātri, cik vien iespējams. Un mums ir jānodrošina vispārēja un vienlīdzīga pieeja vakcīnām, medikamentiem un testiem.”
Tomēr jau pirms sarunu sākuma ēnu pār šo projektu met fakts, ka 25 valstu līderu vidū, kas parakstījuši aicinājumu izveidot starptautisku līgumu, nav Ķīnas, Krievijas un ASV līderu. Turklāt nevienas lielvalsts vadītājs pagaidām nav atsaucies uz Pasaules Veselības organizācijas aicinājumu bagātajām valstīm nekavējoties ziedot 10 miljonus vakcīnu, lai sāktu imunizācijas programmas jaunattīstības valstīs, kur līdz šim tas joprojām nav bijis iespējams.
