"Ja runājam par Ziemeļkorejas paziņojumiem, tad pēdējo gadu laikā tie ir iztekti tādā itāļu mafijas garā, tikai tāpēc, lai atkal dabūtu papildus naudu un nopirktu, rīsus, lai pabarotu badā mirstošo tautu," uzskata Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis (V).
Otrs arguments gan ir tas, ka pagājušajā gadā pie varas nākušajam jaunajam vadonim Kimam Čenunam ir jāiekaro autoritāte savas valsts iekšienē, jāparāda kurš ir galvenais gan valdošās elites pārstāvjiem, gan nācijai un galu galā – vienkārši jānovērš uzmanība no arvien pieaugošajām ekonomiskajām problēmām valsts iekšienē.
Vai agresīvais un kareivīgi noskaņotais vadonis panāca savu, vai nostiprināja savas pozīcijas, ir pāragri spriest. Arī tiem, kuri pazīst šo valsti diezgan labi. Norvēģu mākslinieks Mortens Troviks Ziemeļkorejā pabijis septiņas reizes un dosies turp atkal, lai turpinātu iesāktos starpkultūru mākslas projektus. Martā viņš bija liecinieks tam, kā šie notikumi izskatījās no robežas otras puses.
"Pats interesantākais bija redzēt kontrastu starp televīzijas ekrāniem, kuros dzirdamie vārdi liecināja par tūlītēju karu, un realitāti ielās, kur dzīve noritēja kā ierasts. Nelikās, ka vairumam cilvēku tas vispār rūp. Cilvēki iet uz darbu un nāk mājās. Un pa ceļam piedalās demonstrācijās, jo tā viņi ir pieraduši un tā viņiem liek darīt. Un viņi to dara ļoti daudz reižu. Bet, ja rietumu žurnālists, kas ieradies pirmo reizi, to ierauga, viņam šķiet, ka tūlīt sāksies pasaules gals," raidījumam Pasaules telpa saka mākslinieks.
Tomēr bijis arī kas pārsteidzošs.
"Sabiedriskais transports, piemēram, autobusi un ātrās palīdzības un daži citi transporta līdzekļi bija pārsegti ar tīkliem, kuros vēlāk var nostiprināt kamuflāžas pārsegus gaisa uzbrukuma gadījumā. Tas bija vienīgais, ko iepriekš nebiju redzējis," saka Troviks.
Tomēr pasaules līderi līdz šim karam nav noticējuši, jo, kā saka Spolītis, tas nav izdevīgi.
"Ziemeļkorejieši arī saprot, ka tas ir viņu interesēs - saglabāt esošo situāciju, tajā ieinteresēti ķīnieši, japaņi, krievi, amerikāņi," saka Spolītis.
"Vienīgie cilvēki, kas uztver lietas pilnīgi mierīgi, neskaitot ziemeļkorejiešus, ir dienvidkorejieši. Pat Seulā, kas ir kādus 80 kilometrus no robežas un ir sasniedzama Ziemeļkorejas artilērijai, šis nav jautājums, kas sagādā lielākās rūpes. Viņi to ir dzirdējuši neskaitāmas reizes. Bet mums pārējiem – Ziemeļkoreja ir ļoti izklaidējošs sliktais zēns," saka Troviks
Šoreiz gan Ziemeļkorejas spēlei bija dažas vērā ņemamas sekas - lielākā daļa pasaules līderu nostājās pret Ziemeļkoreju. Arī Latvija.
"Mēs uzskatām, ka Ziemeļkorejas režīms ir aizgājis par tālu," uzskata ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) un norāda, ka valsts ir paudusi bažas par situācijas attīstību Ziemeļokorejā.
Tomēr, ja sāktos karš Ziemeļkorejā, mēs nevarētu to pārslēgt kā sliktu filmu televīzijā, uzsver ārlietu ministrs. Saistības nosaka gan NATO, gan ekonomiskie apsvērumi.
"Jebkura starptautiska saspīlējuma, kas pāraudzis konfliktā, sekas mēs izjutīsim elektrības rēķinā, degvielas cenas pieaugumā, tālāk jau cenas uz pārtikas produktiem," saka ministrs.
Plašāk par secinājumiem pievienotajā video failā.
