NATO samits Londonā – kompromisu meklēšana pēc skaļiem paziņojumiem
Kopš šogad aprīlī nosvinētās NATO dibināšanas 70. gadadienas 29 valstu militārās alianses līderi nav skopojušies ar kritiskiem vārdiem un savstarpēju kritiku.
Smags pārbaudījums aliansei pēdējos mēnešos bijusi Turcijas un ASV nekoordinētā rīcība Sīrijas pilsoņu karā. Nespēja realizēt saskaņotu politiku izraisīja īpaši asu kritiku no Francijas prezidenta puses. Viņš intervijā laikrakstam “The Economist” paziņoja – NATO piedzīvojot “smadzeņu nāvi.”
Francijas prezidents un vairāki citi Eiropas līderi pauž bažas par pašreizējā ASV prezidenta administrācijas attieksmi pret sabiedrotajiem Eiropā un arvien vairāk runā par pašpietiekamību drošības sfērā Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Savukārt Turcijas prezidentam pēc intervijas bijusi īpaši asa mēle.
Viņš uzsvēris – ja nu kādam esot atmirušas smadzenes, tad tas, iespējams, esot pats Emanuels Makrons.
NATO samits Londonā sniegs iespēju līderiem pārrunāt sasāpējušos jautājumus un meklēt kopējus risinājumus.
Tikmēr politikas vērotāji un žurnālisti īpaši gaida, vai ASV prezidentam Donaldam Trampam būs kas jauns sakāms par NATO nākotni un vai viņš, būdams Lielbritānijā, neizmantos gadījumu arī komentēt tur drīz gaidāmās parlamenta vēlēšanas. To viņš darījis jau iepriekš, izraisot vētrainu reakciju britu sabiedrībā.
Latvijas ārlietu ministrs intervijā “Pasaules Panorāmai” gan ieteica nepārspīlēt Makrona spārnoto izteicienu par NATO un izlasīt interviju pilnā garumā, kur Francijas prezidents izklāsta savu viedokli.
Intervija lasāma šeit angļu valodā un šeit franču valodā.
Vai taps vienota Krievijas un Baltkrievijas valsts?
Krievijas un Baltkrievijas medijus pēdējā laikā pārpludinājušas ziņas par progresu sarunās starp Minsku un Maskavu pirms svētdien gaidāmā samita, kurā tiks parakstīts dokuments par vēl ciešāku integrāciju.
Īpašu ažiotāžu izraisījusi kāda baltkrievu diplomāta teiktais Maskavā, ka valstis jau strādā pie kopēja parlamenta un ministru kabineta izveidošanas.
Lai gan diplomāts vēlāk taisnojās, ka šie vārdi izrauti no konteksta, tie tik un tā radījuši augsni visdažādākajām spekulācijām, sākot ar bažām par klusu Baltkrievijas pievienošanu Krievijai Vladimira Putina reitingu celšanai un beidzot pat ar apgalvojumiem, ka par vienotās valsts nākamo diktatoru varētu kļūt tieši Aleksandrs Lukašenko, bet no politikas jau sagurstošais Vladimirs Putins varētu ieņemt kādu vairāk simbolisku “nācijas tēva” amatu, piemēram, pārveidotas Nacionālās drošības padomes vadītāja amatā.
Šīm spekulācijām gan, visticamāk, pagaidām nav reāla seguma. Politikas vērotāji izceļ sarežģītās Lukašenko un Putina attiecības.
Turklāt Baltkrievijas prezidents diezgan regulāri un asi izteicies par jebkādu sadarbības formātu divu valstu starpā, kas varētu apdraudēt Baltkrievijas suverenitāti.
Līdz ar to tiek gaidīts, ka 8. decembrī varētu tikt parakstīts vairāk uz ciešāku ekonomisko integrāciju vērsts dokuments, kurā varētu būt runa par vienotu nodokļu sistēmu un vienotu naftas, gāzes un elektrības tirgu. Diplomāti abu valstu integrācijas modeli sauc par “ciešāku nekā Eiropas Savienības dalībvalstu vidū”, taču arī izskanējis, ka pašlaik vienprātība atrasta tikai divās trešdaļās no ciešākai integrācijai veltītajiem sadarbības punktiem.
Interesanti, ka Lukašenko režīma pretinieki sola masu protesta akcijas, ja tuvināšanās Krievijai tiks apstiprināta, un pauž sašutumu par to, ka sarunas par integrāciju tiek slēptas no sabiedrības.
Šeit par to krievu un baltkrievu valodā informē Baltkrievijas neatkarīgā televīzija “Belsat”.
Pašlaik gan opozīcija autoritārajā Baltkrievijā piedzīvo sarežģītus laikus. Par to Baltkrievijā pārliecinājās arī LTV kolēģe Judīte Čunka.
Madrides klimata konference - drūmas nākotnes perspektīvas un politiskās nesaskaņas
Madridē pilnā sparā risinās 25. ANO klimata konference. Šī ir pēdējā tā sauktā “tehniskā tikšanās” pirms 2020. gada termiņa, kad faktiski valstīm jāsāk realizēt pašu noteiktie mērķi, lai palīdzētu apturēt globālās temperatūras celšanos.
Tomēr joprojām nav atrisināti daudzi tehniski jautājumi. Lielākie no tiem – starptautiska emisiju kvotu tirgus izveidošana un subsīdijas nabadzīgākajām valstīm, kas cieš no klimata kataklizmām.
Vienlaikus šo samitu atkal aizēno izteikti noraidošā ASV prezidenta Donalda Trampa nostāja. Viņš iepriekš paziņoja, ka izstājas no prezidenta Baraka Obamas laikā parakstītā Parīzes līguma. Oficiāli tas notiks nākamgad novembrī, kad ASV gaidāmas nākamās prezidenta vēlēšanas. Zīmīgi, ka par spīti prezidenta nostājai, Madridē uz klimata konferenci bija ieradusies viena no redzamākajām demokrātu politiķēm, ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi. Viņa apliecināja, ka ASV kongresmeņi un senatori turpina domāt par to, kā cīnīties ar klimata pārmaiņām.
Tikmēr ANO klimata pētnieki trīs atsevišķos ziņojumos secina – valstis joprojām rīkojas pārāk gausi un situācija ik gadu kļūst arvien sarežģītāka.
